Kolektīvās atlaišanas notiek visdažādākajās nozarēs, 98% gadījumu - Rīgā

"Diemžēl nozaru loks ir diezgan plašs - ir administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība, apstrādes rūpniecība, atkritumu apsaimniekošana, izmitināšana un ēdināšana, māksla un izklaide, mežsaimniecība, operācijas ar nekustamo īpašumu, profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, arī transporta un uzglabāšanas nozare, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība," sacīja Simsone.

Viņa arī norādīja, ka 98% gadījumu atlaišanas plānotas Rīgā un Pierīgas reģionā.

Tāpat Simsone minēja, ka līdz marta beigām par kolektīvo atlaišanu kopumā bija paziņojuši 19 darba devēji par 3258 darbinieku plānoto atlaišanu. Taču, ņemot vērā, ka darba devēji atlaišanu plāno mēneša laikā vai pēc mēneša, lielākās darbinieku atbrīvošanas, pamatojoties uz kolektīvās atlaišanas paziņojumiem, varētu notikt pēc 14.aprīļa.

Savukārt martā reģistrēto bezdarbnieku skaits, pēc Simsones teiktā, vēl neliecina ne par ko ārkārtēju. "Tā vēl joprojām ir normāla darba tirgus kustība, un iemesli šobrīd vēl ir visdažādākie. Tā ir standarta situācija, un mēs vēl nevaram runāt par tiešu krīzes seku ietekmi," pauda Simsone.

Viņa stāstīja, ka pagaidām joprojām ir arī pietiekami daudz reģistrēto brīvo darbavietu, un NVA jau tūlīt atbrīvotajiem cilvēkiem var piedāvāt jaunas darba iespējas.

"Tomēr nesalīdzināmi sarežģītāka ir situācija, ja mēs runājam tieši par "airBaltic". Iespējams, lai atrastu darbu tieši ar aviāciju saistītā jomā, būs jāgaida, līdz atjaunojas "airBaltic" darbība, vai arī jāmeklē darbs ārvalstīs. Tādām profesijām kā stjuarti, piloti mums šobrīd nav ko piedāvāt," atzina Simsone.

Viņa atzina, ka arī darba tirgū kopumā ļoti daudz kas būs atkarīgs no tā, cik ilgs būs ārkārtējās situācijas periods un cik ātri varēs atsākties normāla kustība ekonomikā.

NVA vadītāja arī pieļāva, ka darbinieku atlaišanu varētu samazināt valdības lēmums atļaut dīkstāves pabalstu izmantot visu nozaru uzņēmumiem.

"Mēs arī ļoti aicinām izvērtēt visas iespējas, ko pašlaik piedāvā valsts, un pēc iespējas uzņēmumos saglabāt darbību un darbiniekus. Mēs joprojām esam gaidīšanas režīmā un nezinām, cik ilga būs šī krīze, bet ceram, ka darbību varēs atsākt pēc iespējas vairāk uzņēmumu. Dīkstāves pabalsti ir laba iespēja, kā neatbrīvot darbiniekus un nogaidīt," teica Simsone.

Viņa arī noliedza, ka uzņēmumi masveidā sāktu atsaukt iepriekš pieteiktās vakances uz brīvajām darba vietām.

"Martā ir redzams zināms vakanču skaita samazinājums, bet šis skaits joprojām ir ievērojams - vairāk nekā 27 000 reģistrētu brīvo darbavietu. Turklāt ir nozares, kuras arī šajā situācijā aktīvi meklē jaunas darba rokas. Meklē transporta nozare, būvniecība, IT joma, un tur arī primāri ir iespējams nodrošināt darbu attālināti," stāstīja Simsone.

Jau vēstīts, ka Latvijā šogad februāra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā mēnesi iepriekš.

2020.gada februāra beigās NVA bija reģistrēti kopumā 58 247 bezdarbnieki, kas ir par 585 cilvēkiem mazāk nekā mēnesi iepriekš, kad aģentūrā bija reģistrēti 58 832 bezdarbnieki.