Aprēķināts, cik Latvijā varētu nomirt no Covid-19 sliktākā scenārija gadījumā

Koronavīrusa pandēmija ir kaut kas tāds, kam mūsu dzīves laikā nav bijuši līdzvērtīgi notikumi. Iespējams, sociālā distancēšanās un karantīna būs ikdienas daļa nevis dažus mēnešus, bet krietni ilgāk. Jaunajam dzīves modelim jāpielāgojas ikvienam.

Kopš paziņojuma par starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegšanu valsts īsteno lielāko repatriācijas operāciju Latvijas vēsturē. Šajās dienās Latvijā atgriezušies vai vēl atgriezīsies vairāk nekā 4000 cilvēku.

Tas, vai mums izdosies izvairīties no situācijām, kas vērojamas, piemēram, Itālijā un Spānijā, ir atkarīgs no šiem iedzīvotājiem. Eksperti brīdina, ka bezatbildīgas rīcības sekas var būt traģiskas. Tomēr ikviens var palīdzēt Covid-19 izplatības ierobežošanā, ievērojot aizliegumus un paliekot mājās.

"Kas notiks ar šiem pieciem vai cik tūkstošiem cilvēku, kas ir ieradušies nedēļas laikā? Neviens viņiem izskriet līdzi nevar nevienā valstī, kur viņi aiziet, kā viņi uzvedas," raidījuma pauda Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā Uga Dumpis.

"Mūsu uzdevums ir runāt, ja tie ir radinieki vai kaimiņi, vai draugi, arī ziņot policijai, ja mēs redzam, ka netiek ievēroti šie noteikumi, tātad visi tie ir mūsu uzdevumi."

Viņš norādīja, ka "infekciju slimību epidemioloģijā ir ārkārtīgi svarīga cilvēku migrācija. Pūļi apstājušies, kaut ko gaida kopā. Ierodas mājās noguruši."

Dumpis sacīja, ka "šī daudzo cilvēku atgriešanās ir milzīgs izaicinājums, jo, protams, lielākā daļa no viņiem nav inficēti, bet daļa no viņiem tādi noteikti ir". Infektologs arī sacīja, ka visās valstīs galvenā problēma ir tas, kā tikt galā ar šiem cilvēkiem.

Dumpis arī atklāja, ka "nekad nav bijis liels optimists". Viņaprāt, lielāka daļa Covid-19 pārslimo asimptomātiski vai vieglā formā, un šiem cilvēkiem netiek veikti testi. Infektologs pieļauj, ka tādēļ mirstība no jaunā koronavīrusa varētu būt vairākas reizes zemāka, nekā liecina pašreizējie aprēķini, tomēr tā tik un tā ir augstāka nekā sezonālajai gripai.

Baltijas valstīs šobrīd novērojams mērens apstiprināto Covid-19 saslimšanas gadījumu pieaugums. Tāds pats tas bijis Itālijā vien pirms mēneša.

"Nekā personīga" vēstīja, ka zinātnieku izstrādātas datorsimulācijas liecina - viens koronavīrusa nēsātājs pāris mēnešu laikā izraisa vairāku tūkstošu saslimšanu. No viena Ķīnā saslimušā šobrīd vīruss nonācis pie 300 tūkstošiem cilvēku visā pasaulē. Līdz mēneša beigām saslimušo skaits pasaulē var būt ap miljonu, bet miruši būs jau vairāki desmiti tūkstošu.

"Ģeometriskajai progresijai ir tāda īpatnība, ka ilgu laiku tā līkne ir gandrīz plakana, un mēs pat nepamanām, ka kaut kādi notikumi attīstās un tad pēkšņi, strauji līkne maina raksturu un aiziet vertikāli gaisā," skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes profesore Andra Blumberga.

Viņa sacīja, ka šādi piemēri bijuši Ķīnā un Itālijā, un brīdī, "kad līkne iet vertikāli augšā, tad to procesu apturēt ir ārkārtīgi sarežģīti".

Datorsimulācija rāda, ka uz vīrusa izplatību lielākā ietekme ir diviem faktoriem - tam, cik stingra ir sociālā distancēšanās, un cik daudziem iedzīvotājiem testē infekciju. Vismazāk cilvēku upuru ir tad, ja testē pēc iespējas vairāk cilvēku un inficētie ievēro stingru karantīnu.

Eksperti ASV izveidojuši modeli, kurā izspēlēti četri vīrusa izplatības scenāriji dažādos apstākļos, pastāstīja Blumberga. Datorsimulācijā aprēķināti rezultāti par hipotētisku pilsētu, kurā ir miljons iedzīvotāju.

"Galējā variantā, kad nekontrolē neko, tad ir ļoti daudz saslimušo un ļoti daudz mirušo. Otrā galā, kur visi piesardzības pasākumi ir kopā, faktiski uz nulli to visu var noturēt, ja visi sēž mājās un visus mēs esam notestējuši," pastāstīja profesore.

Tikai ievērojot karantīnu un testēšana iespējamiem slimniekiem nedodot tik lielu efektu kā tas, ka testē tos, kuri ir bijuši kontaktā un var būt vīrusa nēsātāji, bet kuri paši, iespējams, nesaslims un tas dod krietni lielāku efektu, sacīja Blumberga. "Tas ir jautājums par kapacitāti, cik vispār ir testēšanas kapacitāte."

Kā secina "Nekā personīga", jāpanāk, lai cilvēki mazāk kontaktējas ar citiem, un laboratorijā jāpārbauda pēc iespējas vairāk iedzīvotāju. Tagad plašu iedzīvotāju testēšanu piemēro Dienvidkoreja, kur vīrusu izdevies ierobežot. Līdzīgu taktiku izvēlējusies Vācija, un arī Latvijā tiek veikti aizvien vairāk testi.

"Tā ir arī mūsu priekšrocība, ka pie mums epidēmija sākās, varētu teikt, vēlāk," raidījuma pauda Dumpis, minot, ka mēs, piemēram, zinām kādas zāles nedarbojas, ārstējot Covid-19. "Mēs zinām par testiem, par problēmu testēšanām, mēs zinām arī, kas strādā no sabiedrības ierobežošanas lietām, kas īsti nestrādā, tātad mēs tiešām tādā ārprātīgā tempā mēģinām mācīties no citu valstu kļūdām."

Viņš pastāstīja, ka Latvija izvēlas iet distancēšanās virzienā.

"Diagnostika, ja ir zāles, tad ir pavisam labi - ātra diagnostika, zāles, tas būtu ideāls risinājums. Tikko ir temperatūra, uzreiz tests un tabletes. Tā revolūcija būtu, bet kamēr, kamēr nekā tāda nav un mums būs jāsēž vairāk mājās," sacīja infektologs.

Gandrīz visās Eiropas valstīs šobrīd ieviesti pulcēšanas aizliegumi, tiek slēgtas skolas un citas sabiedriskas vietas. Latvijā ārkārtējā situācija izsludināta līdz 14. martam.

"Mums būs jāmācās dzīvot savādāk, jo tās teorijas par to, ka 70% vai 50% cilvēku tagad pārslimos un mums viss būs kārtībā… Es neticu, ka mēs jebkad varētu pieņemt ideju, ka nomirs 10 tūkstoši cilvēku dažos mēnešos, lai mēs iegūtu kaut kādu tur dabisko pūļa imunitāti."

Dumpis sacīja, ka nekad nav izpratis šādu metodi un uzskata to "ne tikai par ciniska, bet arī nepārdomātu, jo nav arī skaidrs, cik tā imunitāte būs ilga un vai viņa vispār būs, jo tā nav darīšana, piemēram, ar gripu - slimību, ko mēs pazīstam".