Aplokšņu alga, notērēti 17 tūkstoši... Kā sokas slimnīcā aizmirstajam jaunietim?

Juris (vārds mainīts), pēc adoptētāja ģimenē pārciestas vardarbības nokļuva psihoneiroloģiskajā slimnīcā. Laikā, kad viņš tur dzīvoja, ar tiesas spriedumu tika izbeigta adopcija, bet Jurim netika ne iecelts aizbildnis, ne informēti bioloģiskie radinieki. Juri būtībā aizmirsa deviņus gadus, līdz tieši pirms pilngadības sasniegšanas, viņu ievietoja bāreņu namā. Dzīvojot psihoneiroloģiskajā slimnīcā, neviens nebija parūpējies, lai puisis iegūtu pamatizglītību, kaut viņa aprūpētāji atzina, ka jaunietis ir apķērīgs.

Savstarpēji nesaistīti juristi uzreiz norādīja – viņa gadījumā vairākkārt pārkāptas cilvēktiesības.

Ar Juri LTV vēlreiz tikušies viņa dzīvesvietā, lai uzzinātu, vai par piedzīvotajiem pāridarījumiem saņemta kompensācija, vai risināts izglītības jautājums, kas liedz jaunietim strādāt daudzās profesijās.

Jaunais vīrietis dzīvo Rīgas centrā, nelielā 18 kvadrātmetru dzīvoklī, ko apmaksā pašvaldība. Viņam ir arī piešķirta asistente, ar kuru viņam ir jāsazinās vismaz divas reizes dienā.

No iespējas iegūt izglītību viņš gan ir atteicies.

“Es piedāvājumu saņēmu, bet es atteicos. Tā iemesla dēļ, ka tas nav man, jo ar visiem kopā jāmācas,” saka Juris.

Jura asistente kameras priekšā runāt nevēlas, taču ārpus ieraksta stāsta, ka vakarskolas piedāvājums neesot bijis peļams. Tiesībsarga biroja speciālisti norāda – jaunā vīrieša atteikšanās ir likumsakarīga. Nevar gaidīt neiespējamo no cilvēka, kurš no agras bērnības ir dzīvojis apstākļos, kādos nav iespējama pilnvērtīga attīstība. Turklāt pēc pārciestās vardarbības nav saņēmis ne atbilstošu terapiju, ne rehabilitāciju.

“Te ir jāiegulda liels darbs, lai viņu tagad motivētu, tieši stāstot un skaidrojot, kāpēc ir vajadzīga izglītība, kāpēc vajag strādāt. Jo viņš neko tādu bērnībā nav redzējis,” saka Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.

“Es pagrabus tīru, daudzstāvu mājās aizvietoju sētniekus, jumtu. Man par to maksā naudu uz rokas bez nodokļiem,” stāsta Juris.

Juris iestājies arī rindā uz pašvaldības sociālo dzīvokli. Pašvaldībā norāda – ikdienā pierādās daudzu iemaņu trūkums, arī neprasme rīkoties ar finanšu līdzekļiem.

Ik dienu apstiprinās – ja nebūtu asistenta, Juris kārtējo reizi varētu kļūt par vardarbības upuri.

“Varētu teikt tā, ka mūsu ieskatā šī individuālā programma, kas tiek īstenota, kā viņa vajadzībām atbilstošākā,” saka Rīgas domes Labklājības departamenta direktora vietnieks Mārtiņš Moors.

Jaunajam vīrietim valsts izmaksājusi apgādnieka zaudējuma pensiju par laiku kopš bioloģiskā tēva nāves – viņš pats stāsta, ka saņēmis 17 tūkstošus eiro. Šos līdzekļus viņš iztērējis, atdodot parādus un palīdzot paziņām. Vairāku iestāžu vēlme ierobežot Jura rīcībspēju attiecībā uz finanšu līdzekļu izlietojumu nav vainagojusies panākumiem, tiesa ļāvusi vīrietim pašam rīkoties ar savu naudu.

Pašlaik viņš atzīts par īpaši aizsargājamu cietušo. Un cietušais viņš ir vairākos kriminālprocesos, tajā skaitā kriminālprocesā, kas saistīts ar notikumiem Bērnu psihoneiroloģiskajā slimnīcā “Ainaži”.

“Protams, tā situācija ar viņu nav bijusi normāla. Jā, kaut kādas lietas ir izdarītas, sakārtotas, ir izmaksātā pensija. Šobrīd tiek izmeklēts kriminālprocess, šie nodarījumi pret viņu,” stāsta Jura juridiskais pārstāvis Artūrs Zvejsalnieks.

Jaunais vīrietis norāda, ka nav atmetis vēlmi arī vērsties tiesā pret valsti. Jo pašlaik neviens nav atzinis, ka viņa ciešanu pamats bijusi iestāžu bezdarbība.

“Lai tas paliek Dieva ziņā un tiesas ziņā, jo tiesa tikai var taisnu tiesu spriest un tiesāt tos, kas ir vainīgi,” saka Juris.

Viņa juridiskais pārstāvis piebilst – ir iecere pieteikumu tiesai iesniegt šajā pavasarī.