• Didzis,
  • Gaidis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Ārvalstīs dzīvojošiem Latvijas pilsoņiem ļaus deklarēt arī adresi Latvijā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 09:55, 12.09.2019


Saeima šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas paredz, ka Latvijas valstspiederīgie, kuri dzīvo ārvalstī, papildu savai dzīvesvietas adresei varēs norādīt arī adresi Latvijā.


Foto: LETA

Dzīvesvietas deklarēšanas likums nosaka personas pienākumu deklarēt dzīvesvietu, kā arī paredz tās tiesības norādīt neierobežotu skaitu papildu adrešu, veicot dzīvesvietas deklarēšanu Latvijā. Minētais likums attiecas tikai uz tām personām, kuru dzīvesvieta ir Latvijā. Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteikts, ja personas dzīvesvieta ir ārvalstī, persona par to paziņo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) Iedzīvotāju reģistra likumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi patlaban spēkā esošais regulējums uzliek personai par pienākumu deklarēt tās dzīvesvietu un paredz tās tiesības norādīt papildu adreses Latvijā, ievērojot Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteikto. Savukārt ārvalsts dzīvesvietas adresi persona norāda saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra likumā noteikto. Turklāt, ja persona norāda kā savu dzīvesvietas adresi ārvalsts adresi, personas deklarētā dzīvesvietas adrese tiek aizstāta ar ārvalsts adresi, nesaglabājot deklarēto dzīvesvietas adresi Latvijā un tai nav tiesību norādīt papildu adreses.

Lai arī patlaban personai ir tiesības norādīt vairākas papildu adreses, to ir izmantojuši nedaudzi, turklāt vairāku adrešu automātiska apstrāde ir sarežģīta. Tāpēc tiek paredzēts, ka turpmāk persona drīkstēs norādīt tikai vienu papildu adresi.

Likumprojekts paredz veikt grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā nosakot, ka persona, kurai ir deklarētā dzīvesvieta Latvijā, var norādīt tikai vienu papildu adresi, ko varēs norādīt ne tikai Latvijā, kā tas ir tagad, bet varēs norādīt papildu adresi arī ārvalstī, kā arī to mainīt vai izbeigt.

Tāpat paredzēts grozīt regulējumu atļaujot personai, kurai ir norādīta adrese ārvalstī, norādīt vienu papildu adresi vai nu Latvijā vai ārvalstī, kā arī to mainīt vai izbeigt. Tādējādi varēs izveidoties situācija, ka gan personas pamatadrese, gan papildu adrese būs ārvalstīs.

Projekts stāsies spēkā 2020.gada 1.janvārī.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Ādažu novadā mainīs vai piešķirs adreses 37 objektiem Gaujas ciemā

Ādažu novadā mainīs vai piešķirs adreses 37 objektiem Gaujas ciemā, liecina informācija pašvaldības mājaslapā.

Sabiedrība Latvija atsaka patvērumu savulaik raķešu objektā dienējošam Krievijas pilsonim

Latvija atteikusi patvērumu savulaik slepenā raķešu karaspēka objektā dienējošam Krievijas pilsonim, kuram it kā draudot nosūtīšana karošanai uz Ukrainu.

Sabiedrība Rosina arī tiesnešiem prasīt pielaidi valsts noslēpumam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un Tieslietu ministrija (TM) rosina arī ar valsts drošību saistītu krimināllietu skatošiem tiesnešiem prasīt saņemt pielaidi valsts noslēpumam.

Sabiedrība Kā Daugavpils palīdz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām

Daugavpilī ir vairāk nekā 9 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti.

Lasiet arī

Ekonomika Uzņēmējdarbība attīstījās Zemgalē, iztērējot gandrīz miljonu eiro (+VIDEO)

Projektā tika atbalstīti ne tikai biznesu īpašnieki, bet arī pašvaldību speciālisti.

Sabiedrība Viens no saspīlējuma iemesliem sabiedrībā ir sociālās atmiņas jautājumi

Viens no galvenajiem saspīlējuma iemesliem Latvijas sabiedrībā ir vairāki sociālās atmiņas jautājumi, piemēram, par Otro pasaules karu un padomju okupāciju, norādīts Kultūras ministrijas (KM) sagatavotajā Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības plāna 2024.-2027.gadam projektā.

Pasaule Pasaules dabas fonds: Jau viena trešdaļa Baltijas jūras ir mirusi

Baltijas jūra ir sliktā ekoloģiskā stāvoklī un nepieciešama nekavējoša rīcība vides uzlabošanai, pēc aprīļa izskaņā Rīgā notikušās Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas (HELCOM) ministru sanāksmes šādu paziņojumu izplatījis Pasaules dabas fonds (WWF).