• Klementīne,
  • Raimonda,
  • Raina,
  • Tāle
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Krievijas desantkuģis «Jamal» guvis nopietnus bojājumus

Teksta izmērs Aa Aa
Pasaule
LETA 18:41, 25.03.2024


Ukrainas raķešu triecienā okupētajā Krimā sestdien trāpīts Krievijas lielajam desantkuģim "Jamal", kas guvis "kritiskus" bojājumus, apstiprinājusi Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde.


Foto: Wikipedia

Uzbrukumā bojāts arī krievu lielais desantkuģis "Azov" un izlūkošanas kuģis "Ivan Hurs", ziņo "Telegram" kanāls "Astra", atsaucoties uz saviem avotiem.

"Astra" vēsta, ka naktī no 23. uz 24.martu uz Sevastopoli tika izšautas 18 raķetes, no kurām krieviem izdevās notriekt 11. Izlūkošanas kuģim trāpījušas uzreiz divas raķetes. Informācija par cietušajiem nav.

Saskaņā ar Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes ziņoto raķešu trieciens bija vērsts pret Krievijas Melnās jūras flotes 13.kuģu remonta rūpnīcu Sevastopolē, kur cita starpā bija pietauvots desantkuģis "Jamal"."

Saskaņā ar Ukrainas militārā izlūkdienesta sniegto informāciju "Jamal" nodarīto bojājumu raksturs ir kritisks: augšējā klājā izsists caurums, kā dēļ kuģis ir nosvēries uz labo pusi, un krievi nepārtraukti no kuģa sūknē ūdeni.

"Jamal" tika nodots ekspluatācijā 1988.gadā. Šī projekta kuģi ir Krievijas desanta flotes mugurkauls. Plašsaziņas līdzekļi vēstījuši, ka "Jamal" 2014.gadā piedalījās Krimas ieņemšanas operācijā, bet no 2017. līdz 2023.gadam atradās remontā.

Krievijas izlūkošanas kuģis "Ivan Hurs" tika bojāts arī 2023.gada maijā. To vairākas stundas vajāja Ukrainas virszemes bezpilota lidaparāti "Magura". Tajā laikā Krievijas izlūkošanas kuģis veica uzdevumu 120 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Bosfora šauruma.

Lielbritānijas Aizsardzības ministrija secinājusi, ka kara rezultātā Krievijas Melnās jūras flote ir zaudējusi "funkcionālo aktivitāti". Saskaņā ar militāro analītiķu aprēķiniem krieviem Melnajā jūrā ir palikuši tikai septiņi lieli desantkuģi.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Pasaule Makrons: «Eiropa šodien ir mirstīga un tā var nomirt»

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien aicinājis Eiropu stāties pretī problēmām mainīgajā pasaulē un brīdinājis, ka "mūsu Eiropa šodien ir mirstīga un tā var nomirt".

Pasaule Nogāzušies Mulenrūžas vējdzirnavu spārni

Parīzē naktī uz ceturtdienu nogāzušies Mulenrūžas vējdzirnavu spārni, par laimi, nevienu cilvēku neievainojot, paziņojis Francijas galvaspilsētas ugunsdzēsības dienests.

Pasaule Vācijas brigādes izvietošana Lietuvā izmaksās 11 miljardus eiro

Vācijas karavīru brigādes izvietošana izmaksās aptuveni 11 miljardus eiro, Bundestāga Aizsardzības komisijas sēdē atklāja Vācijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis.

Pasaule Cīņā ar masu tūrismu Venēcija ievieš dienas biļetes

Cīnoties ar masu tūrismu, Venēcijā no ceturtdienas ieviestas dienas biļetes.

Lasiet arī

Pasaule Avoti: Pirmā ASV palīdzības partija Ukrainai būs vienu miljardu dolāru liela

Pirmā ASV palīdzības partija Ukrainai pēc vērienīgās militārās palīdzības apstiprināšanas būs vienu miljardu dolāru liela, ziņo aģentūra "Reuters", atsaucoties uz diviem anonīmiem avotiem.

Pasaule Zelenskis: Trieciens Harkivas TV tornim bija iebiedēšana

Krievijas raķetes trieciens Harkivas televīzijas tornim bija nepārprotama iebiedēšana, paziņoja Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis.

Pasaule Braže: Ukrainai veltītā palīdzība nedrīkst mazināties

Ukrainai veltītā palīdzība nedrīkst mazināties, uzsvēra ārlietu ministre Baiba Braže, pirmdien piedaloties Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomē Luksemburgā.

Pasaule Ukrainas izlūkdienesta vadītājs prognozē grūtus laikus, bet ne Armagedonu

Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (HUR) priekšnieks Kirillo Budanovs intervijā BBC Ukrainas dienestam prognozēja sarežģītu situāciju valstī maija vidū un jūnija sākumā.