Siliņa intervijā TV3 atzīmēja, ka kaimiņu atbildi pagaidām vēl nezina, bet Latvijas valdība mēģināšot turpināt strādāt šajā virzienā.
No Siliņas teiktā bija saprotams, ka tieši veiksmīgs "airBaltic" IPO bija gan galvenā prasība atlaistajam aviokompānijas vadītājam Martinam Gausam, gan galvenais nosacījums jaunajai vadībai.
Taujāta, vai viņa atbalstīja Gausa nomaiņu, Siliņa sacīja, ka "airBaltic" jau labu laiku saskārās ar izaicinājumiem. Kompānijas vadībai divas reizes neesot izdevies labi sagatavot un īstenot IPO, tāpēc vispirms nomainīta tās padome, bet tagad jaunā padome izvērtējusi valdes vadītāja darbu, un Siliņai neesot pamata apšaubīt tās lēmumu, kas tapis pēc Satiksmes ministrijas (SM) vadības izteiktās neuzticības.
Savukārt aicināta vērtēt, vai Gausa nomaiņa negatīvi neietekmēs IPO, Siliņa sprieda, ka šādai tiešai ietekmei nevajadzētu būt, jo te galvenais neesot tikai vadītāja jautājums, esot ļoti daudzi apstākļi. Katrā ziņā Siliņa ir pārliecināta, ka kaut kādi risinājumi situācijai bija jāmeklē.
Premjere uzsvēra, ka valsts pašlaik nevar tiešā veidā ieguldīt "airBaltic", jo to liedz Eiropas Komisijas prasības. Attiecīgi valsts nevar būt vienīgais pircējs IPO, tajā ir jābūt arī citiem ieguldītājiem.
No premjeres teiktā bija noprotams, ka iebildumi ir arī par "airBaltic" darbības rentabilitāti.
"Jautājums, kāpēc "airBaltic" ir daudz tādu izdevumu, par kuriem mums ir jautājumi," sprieda Siliņa, "mums ir svarīgi, lai aviokompānijai ir stratēģiskais partneris, bet ne par katru cenu. (...) Mums ir svarīgi izdevumus salāgot ar mūsu iespējām. (...) "Lufthansa" ienākšana ir labi, bet mums ir jāpārskata aviokompānijas stratēģija, lai saprastu, cik tā mums izmaksā."
Siliņa no SM tagad sagaida jaunu stratēģisko redzējumu par "airBaltic" attīstību, kurā aviokompānija tiktu saglabāta kā valsts stratēģiskais uzņēmums, bet lai izmaksas būtu sabalansētas ar biznesa plānu. Varēja noprast, ka premjere sagaida arī lidojumu galamērķu izvērtēšanu, vai tie visi ir rentabli.
Premjere vēlētos, lai jaunais vadītājs vai kandidātu loks šim amatam iezīmētos jau maijā.
Kā ziņots, "airBaltic" padome 7.aprīlī pieņēma lēmumu nekavējoties atbrīvot no amata līdzšinējo aviokompānijas valdes priekšsēdētāju Gausu. Pašlaik "airBaltic" pagaidu izpilddirektora pienākumus pilda esošais valdes loceklis un operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis. Tāpat darbu uzņēmuma valdē turpina valdes loceklis un finanšu direktors Vitolds Jakovļevs.
Pirmdien akcionāru sapulces laikā "airBaltic" lielākais akcionārs - SM - pauda neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Gausam. Pēc akcionāru sapulces "airBaltic" padome sasauca ārkārtas padomes sēdi. Ņemot vērā akcionāra pausto neuzticību, padome pieņēma lēmumu no pirmdienas no amata atbrīvot līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Gausu.
Jau ziņots, ka 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.
Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.
Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.
Šobrīd Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%. Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
"airBaltic" 2024.gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 13% vairāk nekā gadu iepriekš, un veica 47 000 lidojumu, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš.
2024.gadā "airBaltic" koncerns strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri