Latvenergo staciju kopējā ražošana samazinājās par 35% (+VIDEO)

Aprīlī Nord Pool biržā dominēja lejupvērstas elektroenerģijas cenu kustības, ziņo Inga Martinsone, Finanšu produktu speciāliste, Enerģijas vairumtirdzniecība, valsts AS "Latvenergo".

Baltijas valstīs vairumtirdzniecības cenas samazinājās par vidēji 18% pret iepriekšējo mēnesi. Latvijā elektroenerģijas cena bija 77,37 EUR/MWh, kas ir samazinājums par 16%, bet Lietuvā un Igaunijā cenas samazinājās par 19% līdz attiecīgi 74,57 EUR/MWh un 73,25 EUR/MWh. Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, arī aprīlī elektroenerģijas cenas atsevišķās stundās bija ar negatīvu zīmi - ikstundu cenas Baltijas valstīs svārstījās no - 18,22 EUR/MWh līdz 600 EUR/MWh. Tajā pašā laikā sistēmas cena samazinājās vien par 7% līdz 31,85 EUR/MWh.

Baltijas elektroenerģijas cenas aprīlī kustējās lejup galvenokārt siltu un pavasarīgu laikapstākļu dēļ - vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs sasniedza gandrīz 2 grādus virs normas, kā rezultātā mēneša vidējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 7% pret iepriekšējo mēnesi. Tajā pašā laikā vidējā elektroenerģijas ražošana samazinājās vien par 1%, tādējādi uzlabojot elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecību par 5 procentpunktiem līdz 86%. Tikmēr ražošana saules stacijās kāpa par 86% pret martu.

Tajā pašā laikā Ziemeļvalstīs nelielu cenu samazinājumu noteica augstāka izstrāde saules stacijās ¬- tā pieauga par 42% pret iepriekšējā mēneša datiem. Papildus tam mēneša vidū bija vērojamas zemākas cenas, ko ietekmēja augstāka ražošana vēja stacijās. Tāpat reģionā strauji samazinājās elektroenerģijas pieprasījums - kritums par 16%, taču elektroenerģijas ģenerācija kustējās līdzīgi un samazinājās par 17%.

Elektroenerģijas ražošana Baltijas valstīs nosegusi 86% no reģiona patēriņa

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs aprīlī samazinājās par 10% pret iepriekšējo mēnesi, kā arī bija 6% zem pērnā gada aprīļa apjoma - 2 023 GWh. Latvijā no šī daudzuma tika patērētas 515 GWh elektroenerģijas, kas ir par 10% mazāk nekā martā. Lietuvā šis apjoms samazinājās par 11% un bija 893 GWh. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas pieprasījums bija 615 GWh jeb par 9% zemāks nekā iepriekšējā mēnesī.

Tajā pašā laikā Baltijas valstīs kopā tika saražota 1 741 GWh, kas ir par 4% mazāk nekā martā, kā arī par 2% mazāk nekā iepriekšējā gada aprīlī. Latvijā elektroenerģijas ražošana kritās par 27% pret iepriekšējo mēnesi līdz 373 GWh. Lietuvā elektroenerģijas ģenerācija pieauga par 7% līdz 895 GWh, bet Igaunijā saglabājas iepriekšējā mēneša līmenī un bija 474 GWh.

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība martā bija 86%. Latvijā šis īpatsvars bija 72%, Lietuvā 100%, bet Igaunijā - 77%.

Ūdens pietece Daugavā rekordzemā līmenī

Aizvadītajā mēnesī ūdens pietece Daugavā bija 533 m3/s, kas ir samazinājums par 17% pret iepriekšējo mēnesi, tas ir arī par 68% mazāk nekā aizvadītā gada aprīlī. Tāpat šis rādītājs ir 62% zem normas, turklāt tik zema ūdens pietece pēdējo 30 gadu laikā aprīlī nav bijusi novērota.

Aprīlī Latvenergo staciju kopējā ražošana samazinājās par 35% pret iepriekšējo mēnesi līdz 281 GWh. Zemās ūdens pieteces dēļ hidroelektrostacijās tika saražotas 222 GWh elektroenerģijas, kas ir par 66% mazāk nekā šajā periodā pērn. Turpretī ģenerācija termoelektrostacijās kāpa par 69% pret iepriekšējā gada aprīli un sasniedza 59 GWh, ko ietekmēja tirgus apstākļi.

Elektroenerģijas nākotnes kontraktu cenas turpina kustību lejup

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta (Nordic Futures) cena aprīlī turpināja iepriekšējā mēneša kustību lejup un kritās par 39% līdz 19,57 EUR/MWh. Tikmēr nākamā gada kontrakta cena bija 34,16 EUR/MWh, kas ir samazinājums par 6%.

Cenu lejupslīdi aizvadītajā mēnesī galvenokārt ietekmēja prognozes par lielāku nokrišņu daudzumu apvienojumā ar vējainākiem laikapstākļiem mēneša pirmajā pusē. Turklāt šajā mēnesī cenas turpināja ietekmēt energoproduktu tirgi, kuros bija vērojamas lejupvērstas cenu kustības. Tikmēr Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs aprīlī bija vidēji + 7,5 TWh virs normas.

ASV muitas tarifi raisa bažas par ekonomikas izaugsmi un ietekmē energoproduktu cenas

Aprīlī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta (Dutch TTF front-month index) cena turpināja martā iesākto lejupslīdi un saruka par 15% pret iepriekšējo mēnesi līdz 35,61 EUR/MWh.

Energoproduktu tirgus dalībnieki aizvadītajā mēnesī turpināja reaģēt uz ASV ieviestajiem muitas tarifiem, kas aizsāka tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu. Šī spriedze radīja bažas par ekonomikas recesiju, kas var mazināt globālo pieprasījumu pēc dabasgāzes. Papildus tam siltāki laikapstākļi noteica dabasgāzes pieprasījuma lejupslīdi, noslēdzoties apkures sezonai. Tāpat bija vērojamas augstākas sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegādes uz Eiropu, kas ļāva aktīvāk papildināt dabasgāzes krātuves - to aizpildījuma līmenis Eiropas Savienībā pēc AGSI datiem aprīlī pieauga no 34% līdz 40%.

Tikmēr jēlnaftas nākotnes kontrakta (Front Month Brent Oil) cena bija 67,01 USD/bbl, kas ir samazinājums par 6% pret martu.

Jēlnaftas tirgu ietekmēja pieaugošās prognozes, ka ASV muitas tarifi varētu palēnināt globālās ekonomikas izaugsmi, tādējādi samazinot naftas pieprasījumu. Turpretī naftas piedāvājuma pusē bija redzamas pretējas tendences - OPEC+ paziņoja par naftas ieguves apjoma palielināšanu, sākot ar maiju. Rezultātā tirgus dalībnieki uzskata, ka varētu rasties naftas pārprodukcija, kas radīs lejupvērstu spiedienu uz jēlnaftas cenām. Tajā pašā laikā uzmanība bija pievērsta arī centieniem panākt pamieru starp Krieviju un Ukrainu.

Turpretī ogļu nākamā mēneša kontrakta (Front Month API2 Coal) cena pret iepriekšējo mēnesi mainījās pavisam nedaudz - pieaugums par 1% līdz 98,96 USD/t.

Lai arī energoproduktu tirgos vērojama lejupslīde, ogļu cenas aprīlī saglabājās relatīvi stabilas. To nodrošināja zems pieprasījums Eiropā, ko ietekmēja apkures sezonas beigas, kā arī pastāvīgs piedāvājums un stabili ogļu krājumi Eiropā.

Tajā pašā laikā Eiropas emisijas kvotu Dec.25 kontrakta (EUA Futures) vidējā cena kritās par 7% pret martu un bija 65,39 EUR/t.

Aprīlī emisijas kvotu tirgus sekoja lejupvērstām izmaiņām finanšu tirgū, ko izraisīja ASV ieviestie muitas tarifi. Tāpat radās bažas par rūpnieciskās aktivitātes samazināšanos Eiropā, kas var samazināt pieprasījumu pēc emisijas kvotām.