• Digna,
  • Jautrīte,
  • Kamila
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Atjauno kriminālprocesu par Cukura iespējamo līdzdalību ebreju iznīcināšanā

Teksta izmērs Aa Aa
Kriminālziņas
VS.LV 18:52, 28.05.2025


Ģenerālprokuratūra nolēmusi atjaunot kriminālprocesu par latviešu aviatora Herberta Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā, aģentūra LETA noskaidroja Latvijas prokuratūrā.



Prokuratūrā veikta pārbaude, kurā vērtēti prokurora lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu ietvertie pierādījumi, kriminālprocesa materiāli kopumā, kā arī papildus iesūtītie materiāli no iesniedzējiem, piemēram, dažādu arhīvu materiāli par to, ka Cukurs tomēr esot vainojams genocīdā.

Ievērojot to, ka kriminālprocesā ir saņemtas jaunas ziņas par faktiem, kuras procesa virzītājam nebija zināmas pirms kriminālprocesa izbeigšanas, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas virsprokurore kā amatā augstāks prokurors atjaunojusi kriminālprocesu. Lietā noteikts cits procesa virzītājs - Pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības koordinācijas nodaļas prokurors.

Jau ziņots, ka kriminālprocess par Cukura iespējamo līdzdalību ebreju civiliedzīvotāju iznīcināšanā tika sākts 2006.gadā, bet 2018.gadā Ģenerālprokuratūra to izbeidza pirmo reizi.

Otrā pasaules kara laikā Cukura darbība bija saistīta ar tā saucamo Arāja komandu, kas piedalījās civiliedzīvotāju masveida slepkavībās nacistiskās Vācijas okupācijas laikā. Sākotnēji sāktajā kriminālprocesā pierādīts, ka Cukurs 1941.gada 14.jūlijā virsnieka pakāpē sācis dienestu "Arāja komandā". Sākotnēji Cukurs bijis Viktora Arāja palīgs, bet vēlāk - atbildīgais par dienesta automašīnu ekspluatāciju un remontiem, bruņojuma uzglabāšanu, tās tehnisko apkopi un izsniegšanu.

Izmeklēšanas gaitā plaša informācija iegūta, veicot pārbaudi Latvijas Republikas arhīvos, izpētot simtiem bijušās LPSR Valsts Drošības komitejas (VDK) arhīva krimināllietu, tajā skaitā krimināllietu Arāja apsūdzībā, arhīvu fonda "LPSR Ārkārtējā komisija" materiālus, pārbaudot krimināllietu materiālus, kuros bijusī LPSR VDK apkopojusi "Arāja komandas" dalībnieku liecības, kā arī Hamburgas apgabaltiesas materiālus Arāja lietas iztiesāšanā.

Tāpat tika nosūtīti tiesiskās palīdzības lūgumi Krievijai, Brazīlijai, Hamburgas apgabaltiesai, kā arī analizēti Simona Vīzentāla centra atsūtītie materiāli, masu medijos pieejamā informācija, Cukura radinieku atsūtītā informācija un cita veida informācija.

Saņemtā informācija no ārvalstīm, tostarp Krievijas, jau iepriekš nav bijusi pietiekama, lai varētu apstiprināt vai noliegt faktu par Cukura līdzdalību ebreju tautības civiliedzīvotāju iznīcināšanā.

Tomēr 2019.gadā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un vairāki cietušie ar iesniegumu vērsās pie toreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, lūdzot atjaunot kriminālprocesu pret Cukuru. Iesniegums bija pamatots ar jauniem apstākļiem, tostarp Izraēlā dzīvojošas privātpersonas liecībām, kura personīgi esot redzējusi Cukuru un vērojusi viņa darbības Rīgas geto teritorijā ieslodzīto konvojēšanas laikā uz Rumbulu, kā arī ar Ābrama Šapiro atmiņām.

Kriminālprocess tika atjaunots, bet 2023.gada nogalē Ģenerālprokuratūras prokurors Juris Ločmelis atkal to izbeidza, jo izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva.

Virsprokurors Māris Leja, uzskatot, ka pierādījumu vērtēšanā pieļautas kļūdas, 2024.gada janvārī lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcēla un uzdeva izmeklēšanu turpināt prokuroram Ločmelim.

Šogad 4.aprīlī Ločmelis kriminālprocesu izbeidza atkārtoti, jo konstatēja, ka Cukura darbībās nav Krimināllikuma pantā "Genocīds" paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Tāpat lietā nav noskaidrota neviena cita dzīva persona, par kuras darbībām saistībā ar tās iespējamo dalību kādā no ebreju tautības civiliedzīvotāju masveida iznīcināšanas akcijām Latvijā Otrā pasaules kara laikā būtu pamats un nepieciešamība veikt turpmāku izmeklēšanu atbilstoši likumā noteiktajam tiesiskajam regulējumam.

Viena no potenciāli cietušajiem pārstāvis, jurists Davids Lipkins aģentūrai LETA iepriekš apliecināja, ka prokurora Ločmeļa lēmums tiks pārsūdzēts. Viņš prokurora lēmumu vērtēja kā nepamatotu, līdz ar to prettiesisku un atceļamu.

Tagad kriminālprocess atjaunots jau trešo reizi.

Cukurs dzimis 1900.gadā Liepājā un bija ievērojams latviešu aviators un virsnieks. 30.gados viņš kļuva slavens ar saviem lidojumiem paškonstruētās lidmašīnās no Latvijas uz Gambiju un Japānu.

Cukuru 1965.gadā nogalināja Izraēlas slepenā dienesta "Mossad" operācijā Montevideo, Urugvajā.

Arājam Hamburgas zemes tiesa 1979.gadā piesprieda mūža ieslodzījumu, un viņš mira 1988.gadā cietumā.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Kriminālziņas Joki malā: maksājumu uzdevumi var kalpot par pierādījumiem policijā (+VIDEO)

Ir formulējumi, piemēram, "Par nieri", "Tas nav kukulis" vai "Līķi aprokam turpat, kur parasti".

Kriminālziņas Naktī Ukrainā apšaudes laikā ievainots Ogres novada mērs Helmanis

Pagājušajā naktī Ukrainā apšaudes laikā ievainots Ogres novada mērs Egils Helmanis (NA), aģentūrai LETA apliecināja pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītājs Patriks Grīva.

Kriminālziņas Apgabaltiesa atcēlusi NEPLP lēmumu par "TV Rain" apraides anulēšanu

Administratīvā apgabaltiesa par prettiesisku atzinusi Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu par licences anulēšanu emigrācijā strādājošam Krievijas neatkarīgam telekanālam "Doždj" jeb "TV Rain", aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Kriminālziņas Juristam Uldim Krastiņam atņem savulaik piešķirto Atzinības krustu

Ordeņu kapituls ir nolēmis juristam Uldim Krastiņam atņem savulaik 20210.gadā piešķirto Atzinības krustu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā.

Lasiet arī

Pasaule Holokausta upuru piemiņas diena: veltījums sešiem miljoniem upuru

Ceremoniju Eiropas Parlamentā, kurā tika atzīmēta arī Aušvicas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 80.gadadiena, atklāja EP priekšsēdētāja Roberta Metsola.

Pasaule Aušvicas atbrīvošanas 80.gadadiena

29.janvāra Eiropas Parlaments ar īpašu Korijas Hermanes uzrunu plenārsesijā Briselē atzīmēs Starptautisko holokausta upuru piemiņas dienu.