LDz vadītājs: Kontakttīklu atjaunošanai trūkst 40% no nepieciešamā finansējuma

Viņš skaidroja, ka dzelzceļa elektrifikācija Latvijā tika īstenota pagājušā gadsimta piecdesmitajos līdz septiņdesmitajos gados, un vidējais ekspluatācijas ilgums kontakttīkla balstiem un vadu elementiem ir aptuveni 30 līdz 40 gadu, tādēļ patlaban gandrīz 90% kontakttīkla pārsniedz to kalpošanas ilgumu.

"Savulaik, gadus desmit atpakaļ, plānotais dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts tika apturēts, neparedzot rezerves plānu vecā kontakttīkla atjaunošanai, kas šobrīd jau ir kritiskā stāvoklī," piebilda LDz vadītājs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka LDz "nesēž rokas klēpī salikuši" - modernizācijas darbi noteiktos posmos ir sākti, tostarp no elektrificētajā zonā kopumā esošajiem 500 kilometriem sliežu ceļiem 100 kilometrus Jelgavas līnijā LDz plāno modernizēt līdz 2026.gadam ar iepriekšējo Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Savukārt vēl 100 kilometrus, tostarp 18 kilometrus jaunizbūvētu apmēru plānots īstenot ar Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzfinansējumu, kā arī 130 kilometrus plānots modernizēt ar Kohēzijas fonda līdzfinansējumu no 2021. līdz 2027.gadam.

Viņš norādīja, ka tādējādi nākamajā ES Daudzgadu plānošanas periodā būs nepieciešams modernizēt vēl 188 kilometrus elektrificēto sliežu ceļu. "Diemžēl patlaban trūkst aptuveni 40% no nepieciešamā finansējuma, lai pilnībā atjaunotu visus 500 kilometrus kontakttīkla. Ja sākotnēji šiem darbiem bija paredzēti 267 miljoni eiro no Kohēzijas fonda līdzekļiem, tad šobrīd, pārdalot finansējumu citām nozares prioritātēm, LDz būs pieejami līdzekļi neatliekamo infrastruktūras modernizācijas darbu veikšanai satiksmes intensīvajos iecirkņos posmos - Sloka-Tukums II, Torņakalns-Imanta un Rīgas Centrālā stacijas-Aizkraukles virziens līdz Ogrei," sacīja Grinbergs.

Vienlaikus viņš informēja, ka no šā gada vasaras beigām Tukuma līnijā būs ierobežota vilcienu kustība, kur tiek realizēts Atveseļošanas fonda finansēts projekts, un šī investīciju ieguldījuma gala termiņš ir 2026.gada vidus. "Tas tiešā veidā ietekmē tehnoloģisko būvniecības procesu, līdz ar to jau šobrīd skaidri apzināmies, ka kopā ar pasažieru pārvadātāju AS "Pasažieru vilciens" (PV) un Autotransporta direkciju (ATD) būs jārod veidi, kā minimizēt ietekmēto pasažieru pārvietošanos Rīga-Tukums elektrificētajā līnijā," piebilda LDz vadītājs.

Grinbergs informēja, ka patlaban 90% no visiem pasažieru pārvadājumiem tiek veikti elektrificētajos dzelzceļa posmos - 2024.gadā tie bija 17,4 miljoni pasažieru no kopējā 19,4 miljonu pasažieru skaita. "Ņemot vērā pasažieru pārvadājumu paredzamo attīstību, kontakttīkla noslodze tikai pieaugs un attiecīgi tā kvalitāte tiešā mērā ietekmē un ietekmēs lielāko daļu pasažieru un to pārvietošanās paradumus," skaidroja Grinbergs.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka LDz uztur esošo kontakttīklu, lai to var ekspluatēt ikdienas lietošanā, kā arī novērš akūtos bojājumus tajos apmēros, kurus spēj finansēt. Tomēr, konstatējot plašus būtiskus bojājumus, kas var radīt augstus riskus drošai ekspluatācijai un satiksmes drošībai, LDz var nākties pieņemt lēmumu par konkrēto iecirkņu vai iecirkņu posma slēgšanu līdz problēmas novēršanai, kas attiecīgi piecos līdz desmit gados var ietekmēt vilcienu satiksmi augstas intensitātes elektrificētajās līnijās.

Grinbergs norādīja, lai mazinātu riskus, LDz strādā ar pie alternatīva plāna un runā ar Satiksmes ministriju (SM), Finanšu ministriju (SM), Eiropas Investīciju banku un citām iesaistītajām pusēm, lai nepieciešamības gadījumā LDz spētu aizņemties trūkstošo finansējumu starptautiskajos finanšu tirgos.

Iepriekš TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka LDz šogad martā brīdinājis SM, ka drošības apsvērumu dēļ bez kontakttīklu sistēmas pilnīgas pārbūves piecu līdz desmit gadu laikā elektrovilcienu satiksmi varētu nākties slēgt.

Ziņojumu ministrijai parakstījušas "LDz un Dzelzceļa valsts tehniskās inspekcijas amatpersonas. Pēc raidījuma vēstītā, tas tapis tādēļ, ka kontakttīklu atjaunošanai paredzēto Eiropas fondu naudu paredzēts pārdalīt citiem projektiem, piemēram, "Rail Baltica" savienojumam ar lidostu.

LETA jau ziņoja, Čehijas uzņēmumā "Škoda Vagonka" ražoto jaunu elektrovilcienu pantogrāfu remonts līdz šim ir izmaksājis kopumā gandrīz 100 000 eiro. Līdz šim ir bijuši četri gadījumi, kad ir bojāti pantogrāfi, tostarp trīs gadījumos pantogrāfu bojājumi bija saistīti ar kontakttīklu tehnisko stāvokli.

LETA arī vairākkārt vēstījusi, ka kontakttīklu bojājuma dēļ kavējas vai ir atcelti vilcienu reisi.

Jau ziņots, ka LDz koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskajiem datiem, bija 233,738 miljoni eiro, kas ir par 11,3% mazāk nekā 2023.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 2,4 reizes - līdz 7,794 miljoniem eiro.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna LDz valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDz Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDz apsardze" un loģistikas uzņēmums "LDz loģistika".