FM: airBaltic akciju IPO neīstenošana var radīt skarbas problēmas

"Jādara viss iespējamais, lai īstenotu pilnvērtīgu IPO. Ja tas nenotiks, būsim skarbās problēmās," teica Sakss.

Viņš skaidroja, ka pilnvērtīga IPO gadījumā valsts ieguldījums "airBaltic" akcijās neradīs ietekmi uz vispārējās valdības budžeta deficītu. Savukārt gadījumā, ja IPO nenotiks, vai tas būs tikai formāls ar praktiski tikai valsts ieguldījumu, ietekme uz budžeta deficītu būs būtiska.

Tāpat Sakss atzina, ka budžetā nav miljardu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai. Patlaban projektam tiek atvēlēti tikai minimāli nepieciešamie līdzekļi, lai varētu izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumus.

Sakss pauda viedokli, ka turpmāk projekta īstenošanai vienīgais risinājums būs publiskā un privātā partnerība (PPP). Šajā gadījumā izdevumi nemazināsies, taču tos nebūs jāveic četros gados, bet gan varēs "izstiept" uz 20-25 gadiem.

Jau ziņots, ka FM sagatavotajā Latvijas Fiskāli strukturālā plāna 2025.-2028.gadam 2025.gada progresa ziņojumā vispārējās valdības budžeta deficīts šogad prognozēts 3,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk, nekā bija plānots.

Tajā minēts, ka FM turpinās uzraudzīt vispārējās valdības budžeta deficīta attīstību un nepieciešamības gadījumā sniegs Ministru kabinetam (MK) priekšlikumus pasākumiem, lai nodrošinātu, ka 2025.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts tiek noturēts zem 3% no IKP.

Savukārt vidējā termiņā vispārējās valdības budžeta deficīts pie nemainīgas politikas 2026.gadā tiek plānots 3% no IKP, 2027.gadā - 3,2% no IKP, 2028.gadā - 2,8% no IKP un 2029.gadā - 2,3% no IKP.

FM ziņojumā norāda, ka deficīta trajektorija saglabāsies lejupvērsta, taču deficīta līmenis kopumā ir pieaudzis, pārskatot nodokļu ieņēmumu prognozes.

Pie šī brīža prognozēm, indikatīvā 2026.-2028.gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa jeb budžetā pieejamā nauda jaunu valsts izdevumu finansēšanai vidējā termiņā saglabāsies negatīva - 2026.gadā mīnus 22,9 miljoni eiro, 2027.gadā mīnus 202,6 miljoni eiro, 2028.gadā mīnus 292,4 miljoni eiro un 2029.gadā mīnus 420,7 miljoni eiro.

Paturot prātā ģeopolitiskos un iekšpolitiskos izaicinājumus, FM ziņojumā secina, ka situācija valsts publiskajās finansēs vidējā termiņā būs saspringta un šā gada budžeta procedūras laikā būs jāpieņem virkne sarežģītu lēmumu, lai sabalansētu budžeta ieņēmumus un izdevumus.

Makroekonomiskās attīstības scenārijs 2025.-2029.gadam paredz Latvijas ekonomikas stabilizēšanos ar mērenu izaugsmi 2025.gadā, kad prognozēts 1,2% IKP pieaugums, izaugsmes paātrināšanās tiek prognozēta nākamajos gados - līdz 2,1% 2026.gadā un turpmāk līdz 2,2%. FM norāda, ka ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos nodrošinās gan sabiedriskā, gan privātā patēriņa pieaugums, kā arī intensīvāka ES fondu investīciju apguve un straujāks eksporta kāpums.