Lietuvas prezidents Gitans Nausēda uz ceturtdien notiekošo Baltijas valstu prezidentu tikšanos Sāmsalā nav devies tādēļ, ka enerģētikas un ekonomikas ministru līmenī nav panākta trīspusēja vienošanās par metodiku elektroenerģijas tirdzniecībā ar trešajām valstīm pēc tam, kad tiks iedarbināta Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas uzceltā Astravjecas atomelektrostacija (AES), ziņu aģentūru BNS informējis Nausēdas preses sekretārs Antans Bubnelis.

Valsts parāda audzēšana nav risinājums Latvijas problēmām, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas ekonomikas 1. pusgada veikums ir bijis vājš, taču perspektīvas kļūst pozitīvākas.

Šā gada pirmajā pusgadā mazumtirdzniecības apjomu dinamika ir ar lejupvērstu virzienu, taču, saglabājoties zemai inflācijai un pieaugot algu līmenim, kā arī samazinoties kredītu dārdzībai, mazumtirdzniecības apjomi šā gada otrajā pusgadā atkal varētu sākt pieaugt.

Jau tā piesardzīgās prognozes par šī gada izaugsmi, visdrīzāk, var nākties vēl samazināt.

Prognoze rāda, ka bezdarba līmenis turpinās samazināties.

Latvija ir pazaudējusi vēl divus ekonomikas attīstības gadus, teica ekonomists Andris Miglavs.

Nepalielinot investīcijas, ir grūti iedomāties, ka varēsim sagaidīt Latvijas ekonomikas izrāvienu.

Latvijai līdz 2040.gadam ir iespējami četri attīstības scenāriji, sākot no Latvijas kā spēcīga Baltijas valstu centra līdz vientuļai un izolētai valstij, uzskata nesen izveidotā domnīca "Laser", kurā pamatā apvienojušies Latvijā zināmi uzņēmējdarbības pārstāvji.