• Alda,
  • Maruta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


"EY" pētījums: Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023.gadā bija 9,3%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 14:15, 14.04.2025


Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023.gadā bija 9,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā - katrā 7,4%, liecina jaunākais konsultāciju uzņēmuma "EY" pētījums "Shadow Economy Exposed", kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī kopš 2000.gada.


Foto: LETA

"EY" informēja aģentūru LETA, ka zemākais ēnu ekonomikas līmenis Eiropas Savienībā 2023.gadā bija Īrijā (5,1%), Kiprā (5,3%) un Dānijā (5,9%). Vācijas ēnu ekonomikas līmenis bija 6,8%, Francijā 6,7%, bet Somijā 6,6%. Savukārt ASV tas bija 5%, bet Kanādā 4,5%.

Pētījums parāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000.gada līdz 2023.gadam kopumā ir samazinājies par 10 procentpunktiem, bet laikā no 2013.gada līdz 2023.gadam - par 1,4 procentpunktiem.

Igaunijā kopš 2000.gada ēnu ekonomikas līmenis ir sarucis par kopumā septiņiem procentpunktiem, bet laikā no 2013.gada par 2,5 procentpunktiem. Lietuvā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000.gada līdz 2023.gadam ir krities par 12,8 procentpunktiem, bet kopš 2013.gada - par 3,5 procentpunktiem.

"EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols skaidro, ka no augsta ēnu ekonomikas līmeņa samazinājumu sākumā panākt ir salīdzinoši vieglāk. Tālāk ar katru procentpunktu šie centieni kļūst arvien smagāki, jo vieglie risinājumi ir izsmelti. Krols norāda, ka tāda situācija ir tagad Latvijā, proti, ēnu ekonomikas līmenis ir būtiski krities, bet vēl esam tālu no attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Krols uzsver, ka tagad priekšā ir grūtākais, jo palikusi tā ēnu ekonomikas daļa, kas ir patiesi iesakņojusies.

Krola ieskatā risinājums visdrīzāk ir ekonomikas un nodokļu administrēšanas turpmāka digitalizācija, kā arī jāveic apjomīgs darbs, lai veicinātu nodokļu nomaksas paradumus un morāli.

Pētījuma dati parāda arī korelāciju, ka, jo augstāks ir valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, jo zemāks ir ēnu ekonomikas līmenis. Tāpat arī, jo augstāka ir nereģistrēta nodarbinātība, jo augstāks ir valsts ēnu ekonomikas līmenis.

Viszemākais ēnu ekonomikas līmenis pasaulē ir Apvienotajos Arābu Emirātos (2,1%), Katarā (2,2%) un Bahreinā (2,5%). Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis pasaulē 2023.gadā bija Sjerraleonē, kur tas pārsniedza pusi no ekonomikas - 64,5%, kā arī Nigērā (56,3%) un Nepālā (51%). Krievijā ēnu ekonomikas līmenis 2023.gadā bija 13,1%.

Pētījumā arī aprakstīti atsevišķi ēnu ekonomikas uztveres jautājumi, proti, kāpēc sabiedrībā nereti var rasties priekšstats, ka ēnu ekonomikas līmenis ir augstāks nekā tas patiesībā ir iespējams. Piemēram, cilvēki, saskaroties ar nelieliem, nereģistrētiem ikdienas skaidras naudas maksājumiem, var izdarīt maldīgu secinājumu, ka šādi maksājumi veido lielu ekonomikas apjomu, jo ir grūti novērtēt, ka būtiski lielāku IKP daļu veido valsts izmaksas, lielu uzņēmumu darījumi, investīcijas, kas veido leģitīmas ekonomikas apjomu.

Tāpat arī nereģistrēti parasti ir mazāki maksājumi un, pat ja to ir samērā daudz, tos atsver ekonomikas turīgo slāņu tēriņi, kas skaitliski var būt mazāki, bet ar būtiski lielāku vērtību. Proti, no ikdienas perspektīvas var būt grūti novērtēt dažādu darījumu un naudas aprites īpatsvaru kopējā tautsaimniecībā.

"EY" pētījums ir balstīts uz ekonometrisku modeli, kura pamatā tiek izmantota akadēmiski plaši atzīta "naudas pieprasījuma pieeja" ("Currency Demand Approach" jeb CDA). Naudas pieprasījuma metodes pamatā ir pieņēmums, ka ēnu ekonomikas darījumi parasti tiek veikti skaidrā naudā (ar atsevišķiem izņēmumiem, piemēram, kad norēķini notiek ar kriptovalūtu). Šī pieeja tad analizē naudas apjoma apriti ekonomikā, ņemot vērā skaidrās naudas izmantošanu formālajā ekonomikā (tas ir, ne-ēnu ekonomikā) un izskaitļojot naudas apjomu, kas tiek izmantots nereģistrētiem darījumiem, kas veido ēnu ekonomiku.

"EY" pētījuma ekonometriskais modelis ēnu ekonomikas noteikšanai papildus skaidras naudas aprites mērījumiem ņem vērā vēl vairākus ēnu ekonomikas līmeni ietekmējošos faktorus, piemēram, nodokļu likmes, ekonomikas cikla rādītājus, valsts pārvaldes efektivitātes rādītājus un citus. Līdztekus, pētījuma modelī tiek izmantota virkne "kontroles" faktoru, lai pārbaudītu rādītāju konsekvenci.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika No Beizosa līdz Bafetam: kā investē pasaules ietekmīgākie cilvēki

Apskatot 2025. gada Forbes bagātāko cilvēku sarakstu, redzams, ka lielākā daļa īpaši turīgo cilvēku pasaulē ir vecāki par 50 gadiem, kas nebūt nav sagadīšanās.

Ekonomika Latvijas iedzīvotāju ienākumi auguši būtiski straujāk nekā mājokļu cenas

Pēdējo divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši būtiski straujāk nekā mājokļu cenas, teikts nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" jaunākajā tirgus pārskatā.

Ekonomika Air France-KLM iegādāsies SAS akciju kontrolpaketi

Aviokompāniju grupa "Air France-KLM" piektdien paziņoja, ka sāks procedūru, lai iegādātos Skandināvijas lidsabiedrības SAS akciju kontrolpaketi.

Ekonomika Rail Baltica būvniecība uzņem apgriezienus (+VIDEO)

Kopumā jau uzbūvēti 45 viadukta balsti jeb 85% no kopējā pasūtījuma.

Lasiet arī

Ekonomika Mazo un vidējo uzņēmēju vidū lielākie optimisti - Lietuvā

Jaunus tirgus plāno iekarot 10% Latvijas uzņēmēju, 19% Lietuvas uzņēmēju un tikai 6% Igaunijas uzņēmēju. Pārējie mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji šogad plāno strādāt tikai savā mājas tirgū.

Ekonomika Latvijas ekonomika šogad - ar izaugsmes potenciālu

Lai gan prognozējam, ka Latvijas ekonomika 2025.gadā paātrināsies, pastāv arī riski, kuriem rūpīgi sekojam līdzi.

Ekonomika Banķiere: izrāviens Baltijas valstu ekonomikās gaidāms 2025. gadā (+VIDEO)

Mēs jau redzam pozitīvu reakciju kreditēšanas tirgos.

Ekonomika Kazāks: Valsts parāda audzēšana nav risinājums Latvijas problēmām

Valsts parāda audzēšana nav risinājums Latvijas problēmām, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.