Ēnu ekonomika ilgstoši veicina Latvijas atpalicību, tostarp apgrūtinot uzņēmēju un cilvēku spēju aizņemties. Tai ir izteikts "sniega bumbas" vai drīzāk "pneimatiskā āmura" efekts - jo mazāk finansējuma tiek izsniegts, jo šaurāka kļūst visa ekonomika, un sarūk cilvēku labklājība, nemazinās vai pat pieaug nevienlīdzība. Tāpēc ēnu ekonomikas apkarošanai ir jākļūst par vienu no ekonomikas politikas un arī katra no mūsu ikdienas aktivitāšu prioritātēm.

Ēnu ekonomika Latvijā ir lielākais šķērslis kreditēšanai, pavēstīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes loceklis Jānis Brazovskis.

Kopumā 2024.gada kreditēšanas indekss ir audzis par 5 procentpunktiem, kas ir mazāka izaugsme nekā pērn, taču vērojama pozitīva tendence - bankas spēj kreditēt un vēlas to darīt.

Katra iestāde izstrādā un vadās arī pēc savas kredītpolitikas.

Gadījumos, ja klientiem ir grūtības segt saistības, banka kopā ar aizņēmēju meklē labāko risinājumu.

Ar nelielu aizņēmumu palīdzību cilvēki iegādājas arī dārza mājiņas, vasarnīcas vai lauku mājas.

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Šī brīža ekonomiskā situācija un attiecīgā monetārā politika ir raisījusi daudzus jautājumus par šobrīd veicamajiem mājas darbiem, lai nākamajā ekonomikas izaugsmes ciklā Latvija piedzīvotu straujāku izaugsmi.

Speciālisti brīdina par sekām dzīvošanai parādos.