• Sandis,
  • Uldis,
  • Ulvis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Eksperts: kredītlimits Latvijā ir ar nelielu tendenci samazināties (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 07:42, 03.10.2024


Papildu aktīvas kredītlīnijas un patēriņa kredīti ir vairāk novērojami personām ar sliktu kredītreitingu.


Papildu aktīvas kredītlīnijas un patēriņa kredīti ir vairāk novērojami personām ar sliktu kredītreitingu.

Kredītkartes Latvijā izmanto teju 200 tūkstoši iedzīvotāju. 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu vidējā kredītlimita izmantotais apjoms ir saglabājies stabils vai atsevišķās grupās pat nedaudz samazinājies, liecina "Kredītinformācijas Biroja" apkopotā informācija. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji patēriņa nodrošināšanai nav aizņēmušies vairāk nekā pērn. Savukārt no jauna piešķirto kredītkaršu apjomam novērojama dinamiska izaugsme, un tas tuvojas pirmspandēmijas rādītājiem.

Šobrīd ir aktīvas 220 tūkstoši kredītkartes, un daļai iedzīvotāju ir vairāk nekā viena kredītkarte. Kopā piešķirtais kredītlimits ir 384,6 miljoni eiro jeb vidēji 1,75 tūkstoši eiro vienai kredītkartei. 70% kredītkaršu kredītlimits ir līdz 2000 eiro, 23% no 2000 līdz 5000 eiro un 7% tas pārsniedz 5000 eiro.

Nodrošinātākie tērē mazāk

Dati liecina - jo labāka ir personas kredītvēstures kredītreitings, jo mazāk tā izmanto piešķirto kredītlimitu. Ja 2023.gada pirmajā pusgadā iedzīvotāji ar augstu (A) un labu (B) kredītreitingu vidēji izlietoja attiecīgi 17% un 54% no piešķirtā kredītlimita, tad šī gada attiecīgajā laika periodā 14% un 46%.

"Acīmredzot šai sabiedrības daļai ir samazinājusies nepieciešamība lietot kredītkarti un vairāk tiek veidoti uzkrājumi. Savukārt iedzīvotājiem ar sliktu kredītreitingu (E) kredītkartes izlietojuma vidējais rādītājs ir saglabājies nemainīgs - 84% no piešķirtā kredītlimita. Lai gan ekonomiskā izaugsme šobrīd ir zema, pēdējo gadu laikā ir bijis salīdzinoši liels atalgojuma pieaugums, kas iedzīvotājiem, kuri izmanto kredītkartes, ir ļāvis samazināt vai atstājis nemainīgu vidējā kredītlimita izmantoto apjomu," skaidro eksperts Intars Miķelsons.

Jauniešiem un senioriem mazāki limiti

Dati liecina, ka jauniešiem un senioriem piešķirtais kredītlimits vidēji ir par 30% mazāks, nekā citām vecuma grupām. Tajā pašā laikā visaktīvāk kredītlimitu lieto tieši gados jauni cilvēki vecuma grupā no 18 līdz 25 gadiem (46%). Pieaugot vecumam, kredītlimita patēriņš krītas un pēc 61 gada vecuma ir vien 20%.

Savukārt aplūkojot kredītlimita lielumu pēc personas kreītreitinga, redzams, ka jo labāks kredītreitings, jo lielāks personai piešķirtas kredītlimits. Ar augstāko kredītreitingu (A) vidējā izsniegtā summa pārsniedz 1800 eiro, bet ar zemāko (E) - 1400 eiro.

Lielai daļai kredītkarte ir vienīgās kredītsaistības

Šobrīd 77 tūkstošiem privātpersonu jeb 39% no visiem kredītkaršu īpašniekiem, kuriem ir kredītkartes, šīs ir vienīgās aktīvās finanšu saistības. Savukārt 55 tūkstošiem privātpersonu jeb 29% no visiem kredītkaršu īpašniekiem ir arī viens aktīvs kredītlīgums.

Papildu aktīvas kredītlīnijas un patēriņa kredīti ir vairāk novērojami personām ar sliktu kredītreitingu, savukārt aktīvi hipotekārie kredīti un līzings ir biežāk izsniegts personām ar labu kredītreitingu.

Arvien vairāk jaunu kredītkaršu

Piešķirto kredītkaršu apjomam novērojama dinamiska izaugsme un apjomi tuvojas pirmspandēmijas rādītājiem, kad ceturksnī vidēji tika izsniegtas ap 7000 jaunām kredītkartēm.

"Vidējais piešķirtais kredītlimits ir ar nelielu tendenci samazināties, bet patiesībā tāpat kā izsniegtais kredītkaršu apjoms tuvojas pirmspandēmijas rādītājiem. Tas ir tāpēc, ka pēdējos gados, kad tika izsniegts mazāk jaunu kredītkaršu, vidējais piešķirtais kredītlimts bija pieaudzis," saka I. Miķelsons.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Eiropas Savienības Digitālā Eiropā ir iespējas Latvijai (+VIDEO)

Ieskaitot nacionālo līdzfinansējumu, projektu kopsummu veido teju 38,8 miljoni eiro.

Ekonomika Zināms, cik pērn amatā nopelnījis «airBaltic» operatīvās vadības direktors

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" operatīvās vadības direktors Pauls Cālītis, kurš šogad aprīlī tika iecelts aviokompānijas izpilddirektora pienākumu izpildītāja amatā, pagājušajā gadā kompānijā nopelnīja 344 582 eiro, kas ir par 9,7% jeb 30 378 eiro vairāk nekā 2023.gadā, liecina viņa iesniegtā amatpersonas deklarācija par 2024.gadu.

Ekonomika ĀM valsts sekretārs: Latvija vēlas padziļināt ekonomisko dialogu ar ASV

Latvija vēlas padziļināt ekonomisko dialogu ar ASV, īpaši aizsardzības industrijas, tehnoloģiju un enerģētikas sektorā, uzsvēra Ārlietu ministrijas (ĀM) valsts sekretārs Andžejs Viļumsons, kurš otrdien, 1.jūnijā, tikās ar ASV Kongresa padomnieku delegāciju, kas ieradusies vizītē Baltijas valstīs.

Ekonomika KNAB jāatlīdzina ABLV Bank izdevumi par arestētu naudas līdzekļu uzglabāšanu

Senāts atstājis spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) uzdots atlīdzināt likvidējamajai AS "ABLV Bank" izdevumus, kas radušies, uzglabājot kriminālprocesā arestētus bezskaidras naudas līdzekļus, aģentūru LETA informēja tiesā.

Lasiet arī