• Irma,
  • Mirga
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Kuru Latvijas banku kartes veidu izvēlēties: skaidro eksperti (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 14:37, 08.09.2024


Būtiskākais, kas ir jāņem vērā, izvēloties maksājumu veidu, ir paša vajadzības un iespējas.


Banku klienti dažādo savus maksājumus.

Ikdienā, norēķinoties veikalos vai citās tirdzniecības vietās, parasti tiek piedāvātas divas maksājumu iespējas - skaidra nauda vai karte. Tomēr, lai gan tam netiek pievērsta liela uzmanība ikdienas gaitās, maksājumu kartes ir dažādas, un tās ir vērtīgi spēt atšķirt, lai izvēlētos sev piemērotāko. Kas īsti ir debetkartes un kas - kredītkartes, kādas tām ir atšķirības, priekšrocības un trūkumi, skaidro finanšu eksperte Jekaterina Ziniča.

Visplašāk lietota - debetkarte

Lai gan sarunvalodā debetkarte un kredītkarte tiek vienkārši sauktas par maksājumu kartēm, lielākajai daļai cilvēku makā atrodas tieši debetkarte. Tā ir maksājumu karte, kas ir saistīta ar lietotāja norēķinu kontu, ļaujot veikt maksājumus, izņemt skaidru naudu un norēķināties internetā. Ja kontā nav pietiekami līdzekļu, tad maksājums netiek apstiprināts, jo debetkartes ļauj izmantot tikai savu naudu un kredītlimits kā funkcija šīm kartēm nav pieejama. "Tā kā debetkarte izmanto tikai tos līdzekļus, kas ir pieejami kontā, lietotājs nevar iztērēt vairāk nekā viņam ir. Kopumā debetkartes ir ļoti populāras ikdienas finanšu darījumos, jo tās nodrošina ātru un ērtu pieeju līdzekļiem, vienlaikus palīdzot kontrolēt savus izdevumus," izceļ J. Ziniča.

Kredītkarte - ar un bez piesaistītas kredītlīnijas

Savukārt kredītkarte ir maksājumu karte, kuras ikdienas lietojumā norēķinu funkcijas ir diezgan līdzīgas kā debetkartei, taču vēl iekļauta papildu funkcionalitāte, piemēram, pirkumu, ceļojumu vai pat traumu apdrošināšana, skaidras naudas izmaksa visos bankomātos gan uz vietas, gan ārpus valsts. Visbiežāk kredītkarte asociējas ar kredīta ņemšanu, taču tagad tas ne vienmēr tā ir - atsevišķos gadījumos kredītkarti ir iespējams paņemt gan ar, gan bez kredītlīnijas, kamēr pārējās funkcijas paliek spēkā. Visbiežāk debetkartei un kredītkartei atšķiras iemaksu un izmaksu limiti, kā arī komisijas maksas.

Visplašāk kredītkartes zināmas, jo tās sniedz iespēju paņemt kredītlīniju - aizņemties konkrētu summu no bankas, lai veiktu pirkumus. Kredītlimitam tiek noteikts minimālais apjoms dažu simtu eiro apmērā, taču maksimālā aizņēmuma summa ir atkarīga no kartes tipa, bankas, lietotāja kredītsaistībām, paša cilvēka vēlmes un maksātspējas. Turklāt kredītlimits uzreiz jau parādās kontā kā konta atlikums.

Piemēram, atverot kredītlimitu 1000 eiro apmērā, tas uzreiz parādās kontā, kas nozīmē, ka katram vienkārši jārēķina līdzi, ka 1000 eiro nav savi līdzekļi un kamēr vien konta atlikums būs virs šīs summas, nebūs jāmaksā procenti par kredītlīniju. Tajā pašā laikā kredītlimita piešķirto summu, iztērēto summu, minimālo atmaksu var ērti pārvaldīt sava internetbankā un ikdienā sekot līdzi saviem līdzekļiem un limitam. Daudzas kredītkartes piedāvā bezmaksas aizņemšanās periodu, kura laikā var atmaksāt kredītu bez procentiem (vidēji līdz pat 45 dienām). Praksē tas nozīmē, ka gadījumā, ja radusies vajadzība iegādāties kādu sen kārotu lielāku pirkumu, tad naudu iespējams atdot bez procentu maksājuma līdz nākamajam mēnesim.

Priekšrocības un trūkumi

Debetkartes galvenās priekšrocības ir vienkārša ikdienas lietošana un vieglāka tēriņu pārvaldīšana, un tā nodrošina visus pamatpakalpojumus rīcībai ar saviem līdzekļiem. Tajā pašā laikā debetkarte var arī nedaudz ierobežot - piemēram, gatavojoties atvaļinājumam, kartes lietotājam var nākties sagādāt kredītkarti, lai varētu rezervēt automašīnu vai viesnīcu vai pat iegādātos biļetes konkrētās aviokompānijās. Tāpat bieži vien laicīgi jāparūpējas par skaidras naudas esamību, ja ir plānots apmeklēt kādus tirdziņus ārpus galvaspilsētas, jo var būt, ka tieši savas bankas bankomāta nebūs noteiktajā pilsētā.

Turpretim kredītkartes ļauj veikt ne tikai ikdienas norēķinus, bet sniedz pieeju papildu labumiem - piemēram, iegūt papildu pirkumu apdrošināšanu, kad tiek veikti vērtīgāki pirkumi, vai, izbraucot uz pat tikai uz tuvajām ārzemēm, būt drošiem, ka nelaimes gadījuma rezultātā apdrošināšana būs ne tikai pašam, bet arī ģimenei. Kredītkarte var būt noderīga, dodoties uz ārzemēm. Daudzas kredītkartes piedāvā arī atlīdzības punktus un citas priekšrocības, piemēram, ceļojumu apdrošināšanu vai finansiālu atbalstu ārstēšanai.

"Katras kartes veida labumi un arī trūkumi ir drīzāk atkarīgi no paša lietotāja ikdienas, vajadzībām un vērtībām. Debetkartes lietošana ikdienā ir pierastāka, var būt arī izdevīgāka, jo tai ir arī zemāka cena. Tomēr, ja ir vēlme veikt dažādus pirkumus, piemēram, laižot bērnu skolā nopirkt viedpulksteni, iekārtot mājokli vai gatavojoties nākamai ziemas sezonai iegādāties slēpes vai sniegadēli, ja cilvēks ceļo, pat ja ne regulāri un dažādiem galamērķiem, tostarp tepat pa Latviju vai Baltijas valstīm, un gribas to darīt finansiāli brīvāk, ar apdrošināšanas iespējām, tad kredītkarte varētu būt atbilstošāks variants. Vienlaikus gan jāatceras - līdz ar plašajām iespējām kredītkarte nozīmē arī zināmu papildu atbildību, ja izvēlaties arī kredītlimitu. Galu galā būtiskākais, kas ir jāņem vērā, izvēloties maksājumu kartes veidu, ir paša vajadzības un iespējas, turklāt tagad maksājumu kartes ir arī ar apvienotām funkcijām," secina eksperte.

Izvēloties kartes veidu, ir svarīgi apsvērt personīgās finanšu vajadzības, izdevumu un ikdienas paradumu gan sev, gan visai savai ģimenei. Noteikti jāsalīdzina ne tikai kartes mēneša maksa, bet iekļautās funkcijas un darbību limiti. Tagad bieži vien maksājumu karte ir iekļauta jau ikdienas pakalpojumu komplektos, ko vērts izpētīt kā pakalpojumu kopumu, jo komplektos ir iekļauti arī iekšzemes un starptautiskie maksājumi bez papildu komisijas maksas, kas lielākajai daļai cilvēku ir ikdienas sastāvdaļa un veido jūtamu izmaksas daļu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un izskatīšanai valdībā iesniegtais likumprojekts par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

Ekonomika Latvijas zemnieki saņems jaunus maksājumus

ZM un LAD aicina lauksaimniekus pārliecināties, vai ir iesniegta visa nepieciešamā papildu informācija.

Ekonomika Krauze: «Rail Baltica» projekts uz gadu jāiesaldē

Latvija "Rail Baltica" projektu nevar atļauties, tāpēc tas uz gadu jāiesaldē un jāapstādina, lai atrisinātu visus finansiālos jautājumus, intervijā aģentūrai LETA teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Ekonomika Darba devējiem būs jāinformē VID par skaidrā naudā izmaksātu algu

Darba devējam no nākamā gada būs jāinformē Valsts ieņēmumu dienests (VID), ja darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā, paredz valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumu grozījumi.

Lasiet arī

Ekonomika Kas ir kredītvēsture un kā ar to sokas latviešiem: skaidro eksperti (+VIDEO)

Latvijas Bankas kredītu reģistrā, gan kredītinformācijas birojos saglabājas informācija par bijušajiem parādiem.

Ekonomika Ir viena nelāga blakne, kas apgrūtina spēju aizņemties. Kāda?

Ēnu ekonomika ilgstoši veicina Latvijas atpalicību, tostarp apgrūtinot uzņēmēju un cilvēku spēju aizņemties. Tai ir izteikts "sniega bumbas" vai drīzāk "pneimatiskā āmura" efekts - jo mazāk finansējuma tiek izsniegts, jo šaurāka kļūst visa ekonomika, un sarūk cilvēku labklājība, nemazinās vai pat pieaug nevienlīdzība. Tāpēc ēnu ekonomikas apkarošanai ir jākļūst par vienu no ekonomikas politikas un arī katra no mūsu ikdienas aktivitāšu prioritātēm.

Ekonomika Eksperts: aizkavēts maksājums par pakalpojumiem sabojās kredītvēsturi (+VIDEO)

Labākā pieeja ir ik dienu piekopot pārdomātus finanšu ieradumus.

Sabiedrība Finanšu nozares asociācija nosauca lielāko šķērsli kreditēšanai Latvijā

Ēnu ekonomika Latvijā ir lielākais šķērslis kreditēšanai, pavēstīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes loceklis Jānis Brazovskis.