«Coface» šogad Latvijā prognozē straujāko izaugsmi Baltijas valstīs

"Coface" pārstāvji sagaida, ka Lietuvas IKP šogad pieaugs par 1,6%, kamēr Igaunijai otro gadu pēc kārtas tiek prognozēts kritums 0,4% apmērā.

Lietuvai ekonomikas atveseļošanās tiek prognozēta šā gada otrajā pusē, savukārt Latvijā un Igaunijā - vēlāk. Visas Baltijas mērogā augstam riskam tuvākā gada laikā varētu būt pakļauti eksportējošie uzņēmumi un ar tiem saistītās nozares, tostarp transports, brīdina "Coface" ekonomisti.

"Coface" ekonomisti jaunākajā publiskotajā pasaules ekonomikas ceturkšņa barometrā par globālo ekonomiku ir piesardzīgi, tostarp atzīmējot, ka papildu nestabilitātes faktors pasaules mērogā ir politiskās pārbīdes - 2024.gadā pasaulē notiks 60 nacionāla līmeņa, prezidenta vai parlamenta vēlēšanas.

"Coface" galvenais ekonomists Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā Gžegožs Selevičs min, ka, ņemot vērā vispārējo ekonomisko situāciju CAE un ģeopolitiskos riskus, Latvijas IKP pieauguma prognoze šogad ir samazināta līdz 1,8%. To galvenokārt noteica ekonomikas atveseļošanās aizkavēšanās. Arī pārējām Baltijas valstīm prognozes samazinātas.

Selevičs norāda, ka galvenie riski visām Baltijas valstīm ir ārēji. Palēninājums ekonomikā fiksēts Rietumeiropā, tostarp Vācijā, kas ir nozīmīgākais eksporta galamērķis Baltijas valstīm. Pēc jaunākajiem datiem, šī ekonomikas bremzēšanās turpinās, un tas ir saistīts ar dažādām nozarēm, īpaši rūpniecību. Uzlabojumi gaidāmi ne ātrāk kā šā gada otrajā pusē.

Tomēr "Coface" prognozē, ka Baltijas valstu izaugsmei vajadzētu atgūties. Gan Latvijai, gan Lietuvai vajadzētu gūt labumu no mājsaimniecību patēriņa atveseļošanās, taču tās sākums Latvijā tiek prognozēts nedaudz vēlāk kā Lietuvā. Lietuvā, lai gan inflācija neturpinās samazināties, salīdzinoši labvēlīga darba tirgus situācija ar stabilu algu pieaugumu radīs lielākus patēriņa izdevumus, un izaugsmi atbalstīs gan privātās, gan valsts investīcijas daļēji Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu plūsmas dēļ. Līdzīgai situācijai vajadzētu būt arī Latvijā, kur 2024.gadā plānots apgūt nozīmīgus ES fondu līdzekļus.

"Coface" ekonomists arī norāda, ka Baltijā vājākā ekonomiskā aktivitāte vērojama Igaunijā, kuru gaida kārtējais recesijas gads. Pēc Seleviča paustā, vājš ārējais pieprasījums, gausas investīcijas un zema ražošanas aktivitāte 2024.gadā atkal ierobežos Igaunijas ekonomikas izaugsmi. Turklāt drīzā nākotnē nav gaidāma arī mājsaimniecību patēriņa atveseļošanās, jo ekonomikas lejupslīde ietekmē darba tirgu un aug bezdarba līmenis. Iepriekš minēto ģeopolitisko apstākļu dēļ visās Baltijas valstīs visvairāk riskam ir pakļauti eksportējošie uzņēmumi, kā arī citas no tā atkarīgas nozares, piemēram, transports.