• Aldis,
  • Aldris,
  • Alfons
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Cenas uz augšu: laikapstākļi ir samazinājuši 2023. gada ražu Latvijā (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 13:20, 07.10.2023


Vēlāk sētiem vasarājiem novērota zemāka raža.


Kurzemē un Vidzemē ļoti atšķirīgi sējumi, ražas līmeni ietekmēja ne tikai sējas laiks, bet arī šķirne un lauka novietojums.

Lauksaimniecības zinātnieki Latvijā ceļ trauksmi – šogad raža būs ievērojami mazāka nekā iepriekšējos laikos.

Andris Skudra, LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultants: "Aizvadītās sezonas laikapstākļi būtiski ietekmēja ziemāju pārziemošanu - Vidzemē un Latgalē uz nesasalušas augsnes uzkritušais sniegs noturējās gandrīz divus mēnešus. Rezultātā ziemāji izsuta un izretojās. Lielākā daļa lauksaimnieku tos pārsēja ar vasarājiem, daļa nepārsēja un sējumi bija reti. Izretotajos ziemāju sējumos pēc mitruma atjaunošanās vasaras otrā pusē sadīga nezāles, kas apgrūtināja ražas novākšanu. Zemgalē smagākās augsnēs graudaugi labi saceroja, veidojot biezākus sējumus, kas veicināja sausuma izturību un nodrošināja augstākas ražas kā pārējos Latvijas reģionos."

Kopumā ziemas kviešu ražas tika iegūtas 4,22 t/ha, kas ir zemākas kā 2022.gadā (4,99 t/ha). Ziemāju sējumu platības šogad (503,5 tūkst. ha) samazinājās, salīdzinot ar 2022.gadu, kad apsēti tika 511,8 tūkst ha. Savukārt vasarāju platības palielinājās no 268,3 tūkst ha pērn uz 285,77 tūkst. ha šogad.

Ilze Skudra, LLKC Augkopības nodaļas augkopības konsultante: "Laikus sētie vasarāji saceroja labi, bet sausuma ietekmē neattīstīja produktīvos stiebrus. Uzlabojoties mitruma apstākļiem, vasaras otrā pusē vasarāju izveidotie stiebri sāka ataugt un veidoja atzalas (ziedkopas, kurās graudi nepaspēj izveidoties), kas apgrūtināja novākšanu un kvalitatīvas ražas ieguvi. Savukārt vēlāk sētie vasarāji sausuma ietekmē neceroja, veidojot maz produktīvo stiebru un īsas vārpas, ievērojami samazinot graudu raža. Kurzemē un Vidzemē ļoti atšķirīgi sējumi, ražas līmeni ietekmēja ne tikai sējas laiks, bet arī šķirne un lauka novietojums. Vasaras kviešiem raža svārstījās no 1,5 līdz 3,5 t/ha. Graudaugiem kopumā graudu kvalitāte ir laba, jo mitruma nodrošinājums vasaras otrajā pusē bija optimāls rupju graudu veidošanai. Kopumā vasarājiem ražas līmenis ir zemāks par vidējo."

Latgalē daļu auzu ražas salika skābbarībā, lai nodrošinātu lopbarību - secina LLKC Preiļu KB augkopības konsultante Inese Magdalenoka. Bioloģiskās saimniecībās auzu ražas nav augstas - no 1,2 līdz 1,8 t/ha. Vēlāk sētiem vasarājiem novērota zemāka raža. Savukārt, griķiem, kas sēti agrāk un mālainākos laukos, raža bija zemāka nekā vēlāk sētajiem, ko ietekmēja sausums. Konsultanti vērš uzmanību uz to, ka varētu būt problemātiski iegūt kvalitatīvu vasarāju sēklas materiālu, jo tika kulti atzalaini vasarāji, kur daļa vēl bija piengatavībā.

Ja 2022.gadā vasaras rapša ražība bija 1,57 tonnas no hektāra, tad šogad tā samazinājusies un iegūtas 1,42 t/ha, arī sējplatības samazinājušās no 21 tūkst. ha pērn uz 10,1 tūkst. ha šogad. Kartupeļiem mitrums bumbuļu veidošanās laikā nodrošināja lielus bumbuļus un viesa cerības uz augstu ražu, bet veicināja arī puvju izplatību, kā rezultātā varētu būt problēmas ar ražas uzglabāšanu.

Neraugoties uz to, ka būtiski samazinājusies kartupeļu kopplatība šogad - 7,5 tūkst ha, salīdzinot ar 2022. g. (14,9 tūkst. ha), tomēr, tā kā raža padevusies laba - 26,6 t/ha (2022. g. - 16,6 t/ha), tad arī kopraža sasniegta 199,4 tūkst. tonnas. Ziemāju sējai šoruden bija labvēlīgi laikapstākļi, kas veicināja strauju ziemāju attīstību.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Nākamgad varētu atjaunot pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili

Pasažieru vilcienu satiksmi starp Viļņu un Daugavpili varētu atjaunot nākamā gada pavasarī pēc dzelzceļa remontdarbu pabeigšanas Latvijā, ceturtdien paziņoja Lietuvas valsts dzelzceļa uzņēmuma "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) pasažieru pārvadājumu kompānijas "LTG Link" pārstāvji.

Ekonomika Latvijā atsavināti 20% no nepieciešamajām «Rail Baltica» zemes vienībām

Patlaban Latvijā ir atsavināti 20% no nepieciešamajām dzelzceļa projekta "Rail Baltica" zemes vienībām, ceturtdien starptautiskajā nākotnes transporta un mobilitātes konferencē "Look at the Future of Mobility 2024" sacīja SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs.

Ekonomika Eksperti: kāpēc «zaļais» transports Latvijā ir apstājies (+VIDEO)

Dīleri stāsta, ka vairs nevēlas pieņemt lietotus elektroauto, jo iespējamība tos pārdot ir ļoti maza.

Ekonomika Rīgas vicemērs Ratnieks «‎Naudas pašvaldībām katastrofāli trūkst (+VIDEO)

Galvaspilsēta dod līdzekļus novadiem, bet pati ir spiesta ņemt kredītus.

Lasiet arī

Ekonomika Lauksaimnieki aicina atvieglot darbinieku piesaisti no trešajām valstīm

Nepieciešams pilnveidot darbaspēka piesaisti no trešajām valstīm, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvju sanāksmē akcentēja sanāksmes dalībnieki.

Ekonomika Latvijas lauksaimnieki aktīvi izmanto mēslojumu, kas jāzina (+VIDEO)

Īpaši jūtīgās teritorijās neizkliedē nekāda veida kūtsmēslus un fermentācijas atliekas.

Sabiedrība Valsts vides dienests: lauku mēslošana nav vides pārkāpums

Organiskā mēslojuma izkliedēšana uz zemnieku laukiem, kas var radīt īslaicīgu, labsajūtu traucējošu smaku, nav uzskatāma par vides pārkāpumu, ja tiek ievērotas normatīvajos aktos noteiktās prasības, norāda Valsts vides dienests (VVD).

Ekonomika Lauksaimniecības dzīvniekus drīkstēs nokaut tikai personas ar sertifikātu

Turpmāk lauksaimniecības dzīvniekus nokaut drīkstēs tikai personas ar atbilstošu kvalifikāciju, otrdien nolēma valdība.