• Jānis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijas Banka samazina ekonomikas izaugsmes prognozi

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 15:13, 10.06.2025


Redzējums par IKP izaugsmi 2025.gadam ir pesimistiskāks nekā iepriekš publicētajās prognozēs.



Latvijas Banka publiskojusi jaunākās makroekonomiskās prognozes (sagatavotas 2025.gada jūnijā). Ģeopolitisko risku pastiprināšanās un investīciju un privātā patēriņa kavēšanās mazina jau tā vājo iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi šogad, tomēr turpmākajos gados ekonomisko aktivitāti papildus stimulēs ieguldījumi aizsardzības kapacitātes stiprināšanā Latvijā un tirdzniecības partnervalstīs. Pārtikas un pakalpojumu cenu pieaugums Latvijā saglabājas paaugstināts, šogad nosakot straujāku inflācijas kāpumu, bet tuvākajos gados inflācija gaidāma mērenāka.

Procentu likmju samazinājums

• Inflācija eirozonā ir mazinājusies un pašlaik ir aptuveni 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm kopējā inflācija eirozonā 2025.gadā vidēji būs 2%, 2026.gadā - 1,6% un 2027.gadā - 2%.

• Sekmīgā inflācijas ierobežošana ir ļāvusi ECB Padomei turpināt samazināt galvenās eiro procentu likmes. Pagājušajā nedēļā, 5.jūnijā, ECB Padome nolēma pazemināt trīs galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, galveno refinansēšanas operāciju procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme tika samazinātas attiecīgi līdz 2%, 2,15% un 2,4%.

• Pašreizējos augstas nenoteiktības apstākļos ECB Padome lēmumus par tālāko monetāro politiku pieņem katrā atsevišķā sēdē, balstoties uz jaunākajiem datiem. Turpmākie lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, t. sk., ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka.

Norises Latvijas tautsaimniecībā. Inflācija

Latvijas 2025.gada inflācijas prognoze ir palielināta līdz 3,4%, ko nosaka straujāks, nekā iepriekš prognozēts, pārtikas un pakalpojumu cenu kāpums. Turpmākajos gados inflācija tiek prognozēta nedaudz virs 2% (2026.gadā - 2,1% un 2027.gadā - 2,8%).

• Pārtikas cenas Latvijā gada sākumā kāpušas ļoti strauji (pirmajos četros mēnešos par 6,1% salīdzinājumā ar 2024.gadu). To daļēji ietekmē cenu pieaugums globālajos izejvielu tirgos, tomēr pārtikas cenu kāpums Latvijā ir bijis straujāks nekā citviet.

• Vidējā termiņā tiek gaidītas nedaudz zemākas globālās energoresursu cenas; cenu kāpumu mazinās arī mērenāks darba algu kāpums.

Darba tirgus

Bezdarbs saglabāsies tuvu 7%, mazinoties vien prognožu perioda beigās. Vidējais algu pieaugums tiek prognozēts mērens.

• Notikumi ārējā vidē un tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās kavē straujākus uzlabojumus darba tirgū, bet vidējā termiņā pieprasījums pēc darbaspēka būs aktuāls, tostarp arī dažādu liela mēroga projektu īstenošanai.

• Algu kāpumu šā gada sākumā kavē sabiedriskā sektora algu fonda ierobežojumi. Tomēr negatīvo demogrāfisko pārmaiņu ietekmē mazinoties darbaspēka piedāvājumam, algu pieaugums vidējā termiņā saglabāsies noturīgs - aptuveni 6%.

IKP

Redzējums par IKP izaugsmi 2025.gadam ir pesimistiskāks nekā iepriekš publicētajās prognozēs, lēšot vairs tikai 1,2% pieaugumu. Progress lielo investīciju projektu īstenošanā, aizsardzības izdevumu palielināšana, kā arī nenoteiktības mazināšanās tirdzniecības politikā veicinās ekonomisko aktivitāti turpmākajos gados. Tas ļauj IKP izaugsmes prognozi vidējam termiņam saglabāt tuvu iepriekš lēstajam: 2026.gadā - 2,8% un 2027.gadā - 3,2%.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Mārupes centrā aug jauns kvartāls (+VIDEO)

Šis projekts izceļas ar īpašu pieeju gan pret tehniskajiem, gan estētiskas standartiem.

Ekonomika Finansistiem domstarpības par sabiedrības atbalstu ekonomikas lēmumiem

Finanšu nozares pārstāvjiem ir atšķirīgi viedokļi par to, vai ekonomikas attīstībai nepieciešamie lēmumi būtu sabiedrībā nepopulāri vai gluži pretēji - gūtu sabiedrības atbalstu.

Ekonomika 66% Latvijas iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir apsvēruši karjeras maiņu

Gandrīz divas trešdaļas jeb 66% Latvijas iedzīvotāju pēdējo piecu gadu laikā ir apsvēruši karjeras maiņu, aģentūru LETA informēja risku apdrošinātāja "If P&C Insurance" ("If") pārstāvji, atsaucoties uz veikto aptauju.

Ekonomika Austrumu slimnīca pagājušo gadu noslēgusi ar 4,7 miljonu eiro zaudējumiem

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) zaudējumi pagājušajā gadā bija 4,7 miljoni eiro, kas ir par 0,1 miljonu eiro mazāki nekā plānots, bet par 2,6 miljoniem eiro lielāki, salīdzinot ar 2023.gadu, liecina RAKUS gada pārskata vadības ziņojums.

Lasiet arī

Interesanti fakti LB šogad izlaidīs animācijas filmai "Straume" veltītu kolekcijas monētu

Latvijas Banka šogad izlaidīs animācijas filmai "Straume" veltītu kolekcijas monētu, informēja Latvijas Bankā.

Interesanti fakti Monēta «Kāposts» kļuvusi par «Latvijas gada monētu 2024»

Par "Latvijas gada monētu 2024" atzīta monēta "Kāposts", VS.LV informēja Latvijas Bankas pārstāvji.

Ekonomika Kazāks: Pārtikas cenu kāpumam jāpievērš valdības lielāka uzmanība

Latvijā saistībā ar pārtikas cenu kāpumu no valdības puses ir nepieciešama krietni lielāka uzmanība attiecībā uz konkurences stiprināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ekonomika Prezidents aicina piedāvāt konkrētas iniciatīvas finanšu sistēmas attīstībai

Ir nepieciešams lielāks finanšu sektora atbalsts aizsardzības nozares projektiem.