Latvijas Banka samazina ekonomikas izaugsmes prognozi

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās makroekonomiskās prognozes (sagatavotas 2025.gada jūnijā). Ģeopolitisko risku pastiprināšanās un investīciju un privātā patēriņa kavēšanās mazina jau tā vājo iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi šogad, tomēr turpmākajos gados ekonomisko aktivitāti papildus stimulēs ieguldījumi aizsardzības kapacitātes stiprināšanā Latvijā un tirdzniecības partnervalstīs. Pārtikas un pakalpojumu cenu pieaugums Latvijā saglabājas paaugstināts, šogad nosakot straujāku inflācijas kāpumu, bet tuvākajos gados inflācija gaidāma mērenāka.

Procentu likmju samazinājums

• Inflācija eirozonā ir mazinājusies un pašlaik ir aptuveni 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm kopējā inflācija eirozonā 2025.gadā vidēji būs 2%, 2026.gadā - 1,6% un 2027.gadā - 2%.

• Sekmīgā inflācijas ierobežošana ir ļāvusi ECB Padomei turpināt samazināt galvenās eiro procentu likmes. Pagājušajā nedēļā, 5.jūnijā, ECB Padome nolēma pazemināt trīs galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, galveno refinansēšanas operāciju procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme tika samazinātas attiecīgi līdz 2%, 2,15% un 2,4%.

• Pašreizējos augstas nenoteiktības apstākļos ECB Padome lēmumus par tālāko monetāro politiku pieņem katrā atsevišķā sēdē, balstoties uz jaunākajiem datiem. Turpmākie lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, t. sk., ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka.

Norises Latvijas tautsaimniecībā. Inflācija

Latvijas 2025.gada inflācijas prognoze ir palielināta līdz 3,4%, ko nosaka straujāks, nekā iepriekš prognozēts, pārtikas un pakalpojumu cenu kāpums. Turpmākajos gados inflācija tiek prognozēta nedaudz virs 2% (2026.gadā - 2,1% un 2027.gadā - 2,8%).

• Pārtikas cenas Latvijā gada sākumā kāpušas ļoti strauji (pirmajos četros mēnešos par 6,1% salīdzinājumā ar 2024.gadu). To daļēji ietekmē cenu pieaugums globālajos izejvielu tirgos, tomēr pārtikas cenu kāpums Latvijā ir bijis straujāks nekā citviet.

• Vidējā termiņā tiek gaidītas nedaudz zemākas globālās energoresursu cenas; cenu kāpumu mazinās arī mērenāks darba algu kāpums.

Darba tirgus

Bezdarbs saglabāsies tuvu 7%, mazinoties vien prognožu perioda beigās. Vidējais algu pieaugums tiek prognozēts mērens.

• Notikumi ārējā vidē un tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās kavē straujākus uzlabojumus darba tirgū, bet vidējā termiņā pieprasījums pēc darbaspēka būs aktuāls, tostarp arī dažādu liela mēroga projektu īstenošanai.

• Algu kāpumu šā gada sākumā kavē sabiedriskā sektora algu fonda ierobežojumi. Tomēr negatīvo demogrāfisko pārmaiņu ietekmē mazinoties darbaspēka piedāvājumam, algu pieaugums vidējā termiņā saglabāsies noturīgs - aptuveni 6%.

IKP

Redzējums par IKP izaugsmi 2025.gadam ir pesimistiskāks nekā iepriekš publicētajās prognozēs, lēšot vairs tikai 1,2% pieaugumu. Progress lielo investīciju projektu īstenošanā, aizsardzības izdevumu palielināšana, kā arī nenoteiktības mazināšanās tirdzniecības politikā veicinās ekonomisko aktivitāti turpmākajos gados. Tas ļauj IKP izaugsmes prognozi vidējam termiņam saglabāt tuvu iepriekš lēstajam: 2026.gadā - 2,8% un 2027.gadā - 3,2%.