Šī pavasara salnu periods negatīvi ietekmējis bioloģiskos upeņu audzētājus

Tomēr viņš minēja, ka upeņu raža būs, jo krūmu apakšējie zari cietuši vairāk, bet augšējie - mazāk. Tāpat salnu ietekme atšķiras dažādām augļu koku un ogu krūmu kultūrām, tostarp sausseržus, sals ietekmējis mazāk, jo tā ir salizturīgāka kultūra.

Bahšteins minēja, ka bioloģiskie lauksaimnieki lielās platībās audzē arī ābeles. Salnas ābeles ir negatīvi ietekmējušas, bet kopējos bojājumu apjomus un ietekmi uz ražām vēl nevar prognozēt. Tomēr viņš pozitīvi vērtēja, ka bioloģiskie lauksaimnieki audzē dažādas ābeļu šķirnes, kurām atšķiras ziedēšanas laiki, un tāpēc ābolu raža būs.

Savukārt bioloģisko krūmmelleņu audzētāji, lai cīnītos ar salnām, laukus laista, sasaldējot melleņu ziedus, kā rezultātā tie spēj salu pārdzīvot. Tāpēc saimniekiem, kuri šīs metodes pielieto, situācija būs labāka, bet saimniekiem, kuri šādus risinājumus nebūs nodrošinājuši, ražas būs mazākas.

Tāpat viņš stāstīja, ka gan bioloģiskajiem graudkopjiem, gan dārzeņkopjiem lauku darbi mitro laikapstākļu un salnu perioda dēļ ir iekavējušies. Tostarp kartupeļu audzētājiem situācija atšķiras reģionāli. Vidzemē ir saimniecības, kurās situācija ir laba un mitruma līmenis ir atbilstošs, bet citos reģionos, tostarp Zemgalē, situācija ir daudz sliktāka, jo kartupeļu vagas ir applūdušas, kas ietekmēs kartupeļu ražu un augšanas procesu, kartupeļus potenciāli piemeklējot slimībām. Līdzīga situācija ir arī bioloģiskajiem dārzeņkopjiem.

Bahšteins minēja, ka vasarāju sējas darbi bioloģiskajiem lauksaimniekiem ir būtiski aizkavējušies un vēl turpinās, īpaši saimniecībās ar lielākām platībām. Tāpēc Latvijā joprojām ir vietas, kurās turpina sēt auzas, kukurūzu, griķus un citas kultūras, kā arī stādīt zirņus. Tomēr mitrums zemē vasarājiem var arī palīdzēt un, ja būs silta vasara un rudens, joprojām var gaidīt labu ražu.

Arī bioloģiskajiem graudkopjiem situācija būtiski atšķiras reģionāli, piemēram, Valmierā graudaugu situācija ir laba, bet vietām Latvijā lauki ir applūduši, apgrūtinot to apstrādi, norādīja LBLA valdes priekšsēdētājs.

Bahšteins aicināja bioloģiskos lauksaimniekus vairāk padomāt par darbības daudzveidošanu, jo pēdējos gados klimata pārmaiņu rezultātā var novērot ar vien spēcīgākas vētras, kā arī garākus lietavu un salnu periodus. Tāpēc saimniekiem nevajadzētu audzēt tikai, piemēram, upenes vai koncentrēties uz vienu konkrētu kultūru, paļaujoties uz labvēlīgiem laikapstākļiem.

Tāpat viņš ieteica saimniekiem daudzveidot darbību un koncentrēties ne tikai uz audzēšanu, bet arī, piemēram, vienlaicīgi attīstīt pārstrādi, sadarboties ar citiem pārstrādes uzņēmumiem, vai arī veidot sadarbības grupas, kas varētu stiprināt Latvijas bioloģisko produktu pieejamību.

LBLA valdes priekšsēdētājs arī uzsvēra, ka pēc šī lietainā un vēsā perioda atbildīgajām iestādēm būtu jāpievērš lielāka uzmanība nekontrolētai augu aizsardzības līdzekļu lietošanai, jo iepriekš smidzināšanai laiks nav bijis atbilstošs, bet šobrīd tai laiks ir ierobežots. Tāpēc nepieciešams kontrolēt, vai lauki netiek smidzināti neatbilstošos laikapstākļos, tostarp vējainā laikā.

Savukārt bioloģisko biškopju situāciju pēdējā laikā Bahšteins vērtēja kā sliktu un depresīvu, jo bioloģisko biškopju skaits katru mēnesi samazinās. Biškopju skaita samazinājumu ietekmē konvencionālās lauksaimniecības izplatīšanās, kā rezultātā Latvijā samazinās vietas, kurās ir iespējams nodarboties ar bioloģisko biškopību.

"Ja kāds vēl šobrīd kaut kur redz bioloģisko medu, es vienmēr saku - pērciet tagad, jo varbūt vēlāk vairs nebūs," uzsvēra Bahšteins, piebilstot, ka bioloģiskais biškopis var strādāt tikai teritorijās, kurās trīs kilometru rādiusā netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi, bet šādu teritoriju šobrīd Latvijā ir samērā maz. Tāpat arī bioloģiskos biškopjus ietekmējušas lietavas un vēsais laiks, tomēr siltas vasaras rezultātā situācija varētu uzlaboties.

LBLA ir 1995.gadā dibināta profesionāla organizācija, kurā apvienojušies bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un šīs kustības atbalstītāji.