• Digna,
  • Jautrīte,
  • Kamila
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Graudaugu kopraža pērn Latvijā pieaugusi par 16,1%

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 17:18, 17.02.2025


Latvijā ievāktā graudaugu kopraža pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, pieaugusi par 16,1% jeb 436 400 tonnu salīdzinājumā ar 2023.gadu, un bija 3,152 miljoni tonnu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.



Vienlaikus graudaugu sējumu platība pērn pieauga par 0,4% jeb 3400 hektāru, sasniedzot 800 800 hektāru, bet graudaugu ražība palielinājās par 1,5%, sasniedzot 39,4 centnerus no viena hektāra. Vidējās ražības pieaugums pērn bija visiem graudaugu kultūraugiem.

Ziemāju graudaugu kopraža 2024.gadā salīdzinājumā ar 2023.gadu palielinājās par 321 400 tonnu jeb 15,3%, sasniedzot 2,424 miljonus tonnu. Ziemāju graudaugu vidējā ražība pieauga no 41,3 centneriem no hektāra 2023.gadā līdz 47,5 centneriem 2024.gadā.

Ziemas kvieši veidoja 69% no visas graudu kopražas (2023.gadā - 69,5%). Vidējai ražībai no viena hektāra pieaugot par 16,4% jeb no 42,7 centneriem 2023.gadā līdz 49,7 centneriem 2024.gadā, ziemas kviešu kopraža sasniedza 2,176 miljonus tonnu, kas ir par 289 100 tonnu jeb 15,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

Vasarāju graudaugu sējumu platība 2024.gadā pieauga par 2200 hektāru jeb 0,8%, ko ietekmēja būtisks auzu sējumu platību kāpums - par 10 000 hektāru jeb 10,2%. Savukārt vasaras miežu sējuma platība turpināja samazināties, sarūkot par 4900 hektāru jeb 8,1%.

Pērn kopumā iepirkti 2,96 miljoni tonnu graudu, kas ir par 282 400 tonnu jeb 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš. Graudu vidējā iepirkuma cena samazinājās no 208,39 eiro par tonnu 2023.gadā līdz 191,71 eiro 2024.gadā.

No iepirktajiem graudiem 83% veidoja kvieši (2023.gadā - 84,8%), no kuriem 68,8% bija pārtikas kvalitātes (2023.gadā - 71,7%). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā palielinājās no 66,2% 2023.gadā līdz 73,2% 2024.gadā.

2024.gadā par 100 400 tonnu jeb 28,7% samazinājās rapša sēklu kopievākums, platībām samazinoties par 27 800 hektāru jeb 19%. Ziemas rapša vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 23,7 centnera 2023.gadā līdz 21,3 centneriem 2024.gadā un ir zemākā pēdējo sešu gadu laikā. Vasaras rapša vidējā ražība pieauga par 1,4 centneriem no hektāra jeb 9,5%.

Kopējo rapša sējuma platības samazinājumu noteica ziemas rapša platības samazinājums par 40 700 hektāru jeb 28,8%, jo daļa ziemas rapša sējumu nepārziemoja un tika pārsēti ar vasarājiem, norāda statistikas pārvaldē. Vasaras rapša sējuma platība pieauga par 12 000 hektāru jeb 2,2 reizes, kamēr 2023.gadā vasaras rapša sējuma platība samazinājās līdz 10 100 hektāru.

Statistikas pārvaldē atzīmē, ka pēdējo 14 gadu laikā ir būtiski samazinājusies kartupeļu stādījumu platība - no 30 100 hektāru 2010.gadā līdz 12 800 hektāru 2024.gadā. To kopraža 2024.gadā bija 227 900 tonnu, kas ir par 30 200 tonnu jeb 11,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās par 6,9 centneriem jeb 3,7% un bija 177,5 centneri no viena hektāra.

2024.gadā kopumā tika izaudzēti 108 400 tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 2600 tonnu jeb 2,3% mazāk nekā 2023.gadā. Kopražas kritumu galvenokārt veidoja siltumnīcās izaudzēto dārzeņu apjoma samazinājums par 1600 tonnu jeb 14,6%. Atklātā laukā izaudzēto dārzeņu apjoms samazinājās par 1000 tonnu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Valainis: "Tet" un LMT nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē

Tehnoloģiju uzņēmumus SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) nevienā brīdī nav plānots saglabāt pilnīgā valsts kontrolē, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ekonomika Latvijas ekonomikas izaugsmes temps būs 4 reizes zemāks nekā Lietuvas (+VIDEO)

Pozitīvs signāls ir eksporta atjaunošanās - īpaši kokmateriālu, farmācijas, ķīmisko vielu un IT pakalpojumu jomās.

Ekonomika Taps vērienīga vēja enerģijas tehnoloģiju ražotne

Būs 650 darba vietas un ik gadu nodrošināta nodokļu nomaksa vismaz 7,8 milj. eiro apmērā.

Ekonomika EK laikam no 2028. līdz 2034.gadam piedāvā divu triljonu budžetu

Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa budžets laika posmam no 2028. līdz 2034.gadam paredz izdevumus palielināt līdz diviem triljoniem eiro, trešdien Eiropas Parlamentam (EP) pavēstījis ES budžeta komisārs Pjotrs Serafins.

Lasiet arī

Ekonomika Šī pavasara salnu periods negatīvi ietekmējis bioloģiskos upeņu audzētājus

Šī pavasara salnu periods negatīvi ietekmējis bioloģiski audzētās upenes, kas ir ļoti populāra kultūra bioloģiskajā lauksaimniecībā, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Raivis Bahšteins.

Sabiedrība Laikapstākļu dēļ vietām Latvijā sapuvusi daļa iesēto cūku pupu un zirņu

Slikto laikapstākļu rezultātā vietām Latvijā sapuvusi daļa iesēto cūku pupu un zirņu, aģentūrai LETA pastāstīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Sabiedrība Zemgalē jau ir iesētas auzas, kvieši, pupas un zirņi

Zemgalē jau ir iesētas vasaras auzas un kvieši, kā arī pupas un zirņi, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra.

Sabiedrība Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās

Zosu radītie postījumi lauksaimniekiem ar katru gadu palielinās, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.