Noteikumu projekts paredz noteikt privātpersonām un uzraudzības iestādēm skaidru, saprotamu un vienotu kārtību, kas tiek piemērota gadījumos, kad tiek pieņemts uzraudzības iestādes lēmums ar kuru tiek ierobežots nelikumīgs saturs tiešsaistē.
Tāpat ar noteikumiem plānots novērst regulējuma sadrumstalotību un pārregulāciju, kā arī nodrošināt personu tiesību aizsardzību, proti, nodrošināt personu tiesības tikt savlaicīgi informētām.
Vienlaikus plānots nodrošināt privātpersonām un iestādēm administratīvā sloga un izmaksu mazināšanu, un nesamērīgu interneta resursu ierobežošanu sabiedrībai.
Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka šobrīd Latvijā tiesības veikt tiešsaistes saturu ierobežošanu ir Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), Veselības inspekcijai (VI), Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), kā arī Valsts ieņēmumu dienestam (VID).
Tāpat EM norāda, ka līdz šim satura ierobežošanas regulējums ir bijis sadrumstalots, kaut arī to izpildes tehnoloģiskais risinājums neatšķiras. Tiesību apjoms attiecībā uz nelikumīga saturu ierobežošanas veidiem iestāžu vidū atšķiras.
Piemēram, PTAC un VI tiesības ierobežot tiešsaistes saskarnes iekļauj tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā, domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, domēna vārda lietošanas tiesību atņemšanu un tiešsaistes saskarnes vai saturu informācijas sabiedrības pakalpojumā.
NEPLP tiesības ierobežot tiešsaistes saskarnes paredz tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā, domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu un tiešsaistes saskarnes vai saturu informācijas sabiedrības pakalpojumā. Savukārt VID tiesības līdz šim paredzēja domēna vārda atslēgšanu, mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu vai domēna vārda lietošanas tiesību nodošanas lieguma uzlikšanu, kā arī lēmumu par to, ka Latvijas Republikā ierobežojama piekļuve domēna vārdam vai interneta protokola (IP) adresei.
Noteikumu projektā paredzēts mazināt normatīvo sadrumstalotību un ieviest tiesisko noteiktību attiecībā uz lēmumā obligāti norādāmo speciālo tehnisko informāciju papildus tam, ko paredz Digitālo pakalpojumu akts, kā arī uz lēmuma izpildes termiņiem.
EM norāda, ka noteikumu projektā paredzēts izdalīt trīs lēmuma veidus atbilstoši katram tiešsaistes satura ierobežošanas veidam un adresātam, kas pašreizējos interneta tehnoloģiju attīstības apstākļos ir vienīgie veidi kā iestāde ar konkrēta starpnieka palīdzību var nodrošināt jebkāda veida satura ierobežošanu tiešsaistē.
Tostarp paredzēts lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei elektronisko sakaru tīklā, lēmums par domēna vārda lietošanas tiesību ierobežošanu, kā arī lēmums par piekļuves ierobežošanu tiešsaistes saskarnei vai satura informācijas sabiedrības pakalpojumā.
Noteikumu projekts attiecas uz elektronisko sakaru komersantiem, domēna vārda reģistra uzturētājiem un reģistratūrām, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem.
Elektronisko sakaru komersanti EM snieguši datus attiecībā uz lēmumiem par tiešsaistes saskarnes ierobežošanu elektronisko sakaru tīklā jeb par bloķēšanas lēmumiem. Vidēji gadā elektronisko sakaru komersanti apstrādā ap 600 lēmumiem no visām iestādēm.
Pēc elektronisko sakaru komersantu sniegtās informācijas, viena bloķēšanas lēmuma izpildes procesā ir iesaistīti divi darbinieki. Bloķēšanas un pāradresācijas izpildei vidēji tiek patērētas divas stundas cilvēka darba laika un izmaksā aptuveni 90 eiro.
Viena informatīvā paziņojuma par bloķēšanas lēmuma izpildi sagatavošanai elektronisko sakaru komersants vidēji patērētu vienu stundu darba laika un tas izmaksātu aptuveni 25 eiro.
Līdz ar to bloķēšanas lēmumu izpilde visai nozarei izmaksātu 6210 eiro gadā, bet informēšanas prasības nozarei izmaksātu 1752 eiro gadā.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri