Samtiņš: Nav skaidrības, cik drīzumā uzbūvēs jaunas elektrības ražošanas jaudas

"Latvijā pagājušajā gadā daudzi domāja, ka būs iespēja nopelnīt vieglu naudu. Es teikšu, ka tas burbulis vēl nav pārplīsis. Ja mēs paskatāmies uz "Augstsprieguma tīklā" rezervētajām jaudām, tad tās ir sasniegušas absolūto Latvijas limitu - 6500 megavatus (MW). Tas nozīmē, ka ir rezervētas vēl trīs vai pat četru Daugavas HES jaudas. Daudz rezervētu jaudu ir arī "Sadales tīklā"," teica Samtiņš.

Viņš pašlaik pieteiktos projektus iedala divās grupās. Viena daļa projektu ir tādi, kurus jaudas rezervējušie uzņēmumi paši grasās arī būvēt, attīstīt un apkalpot. Otra daļa ir tādi, kas mēģina tos pārdot un nopelnīt uz to, ka ir rezervēta pieslēguma jauda elektrības sadales vai pārvades tīklos. Tie projekti, kuru īstenotāji visu dara paši, virzās uz priekšu. Tiem, kas bija plānojuši nodarboties ar "papīru" pārdošanu, šobrīd ir jāpārdomā, kādā veidā tālāk ar šiem projektiem rīkoties.

Pēc Samtiņa teiktā pieprasījums pēc šāda veida "papīru" projektiem ir mazinājies, jo elektrības cenas ir kritušās, kredītu procentu likmes ir augušas un potenciālie ieguldījumi vairs nerāda labu ienesīgumu.

Viņš norādīja, ja pagājušajā gadā, rēķinot projekta atmaksāšanās periodu, varēja ņemt vērā EURIBOR likmi 1-1,5% apmērā, tagad jau jāņem vērā 4,5-5%. Tas padara projektu atmaksāšanās periodus ilgākus un līdz ar to investoriem mazāk interesantus. Tāpēc daudzi projekti apstājas, meklē finansējumu, un jautājums ir, vai šo finansējumu izdosies atrast.

Problēma valstiskā līmenī, pēc Samtiņa teiktā, ir tā, ka nevienam īsti nav skaidrs, cik tad mēs tuvākajā laikā uzbūvēsim jaunas elektrības ražošanas jaudas. Sistēmu operatori - "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" - pārsvarā pieiet no pozīcijas, ka uzbūvēs visu, kam ir rezervētas jaudas. "Tādēļ arī izskan tādi komentāri, ka elektrības cena drīz būs nulle, viss būs skaisti un nevienam nevajadzēs neko maksāt. Protams, tā nebūs!"

Pirmkārt, visu neuzbūvēs. Otrkārt, elektrības cena nulles līmenī arī ilgstoši nevar būt, jo tad vienkārši daļa ražošanas jaudu tiks slēgtas ārā. "Tādēļ, piemēram, Klimata un enerģētikas ministrijai tomēr būtu jāveido ciešāka komunikācija ar projektu attīstītājiem un jāsaprot, cik daudz projektu reāli tiks būvēti, lai varētu novērtēt, vai šīs jaudas Latvijai ir vai nav pietiekamas," uzsvēra "AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs.

Viņš atzina, ka pašlaik zināmu skaitu "papīra" projektu īpašnieku ir atsijājusi noteiktā maksa par sadales tīkla jaudu rezervēšanu, taču šis lēmums tika pieņemts novēloti, jo valsts iepriekš nebija novērtējusi, ka arī pieslēgums tīkliem ir vērtība. Ja tāda attieksme būtu jau sākotnēji, tad nebūtu izveidojusies situācija, ka ir rezervētas teju visas pieejamās pieslēguma jaudas elektrības sadales un pārvades tīkliem un jauniem projektu īstenotājiem ir jāgaida, kad kāds no rezervācijas atteiksies.

"Agrāk kārtība bija vienkārša - varēja noslēgt nomas līgumu par 100 hektāru nomu no zemnieka Kurzemē, ar šo nomas līgumu aiziet pie "Augstsprieguma tīkla", rezervēt 300 MW pārvades jaudu un pēc tam ar šiem papīriem staigāt pa pasauli un mēģināt tos pārdot. Tas principā nemaksāja neko un tā bija absurda situācija. Ja maksa par jaudu rezervāciju būtu ieviesta ātrāk, tad, visticamāk, arī šādu projektu, kas beigās, iespējams, nerealizēsies, būtu mazāk un vairāk iespēju būtu rīkoties tiem, kas reāli plāno kaut ko izdarīt," uzskata Samtiņš.

Viņš prognozēja, ka nākamais periods, kad no saviem projektiem atteiksies īpašnieki, kuriem nebūs izdevies piesaistīt investorus, varētu būt gaidāms aptuveni pēc pusgada.

"AJ Power" ir Latvijā lielākā privātā enerģētikas uzņēmumu grupa, kas piedāvā individuālus risinājumus elektroenerģijas un dabasgāzes iegādei, saules paneļu projektiem, dabas resursu nodokļa administrēšanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Enerģētikas uzņēmumu grupa darbojas kopš 2014.gada, un tās apgrozījums 2022.gadā bija 90 miljoni eiro. "Firmas.lv" informācija liecina, ka grupas uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Jānis Lielcepure un Anete Freiberga-Samtiņa.