• Aigars,
  • Vilma
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Uzņēmējs Ģirts Rungainis: «Darbaspēka izmaksas Latvijā ir zemākas» (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 12:28, 07.06.2025


Investīcijas no ārvalstīm ir svarīgas ne tikai Rīgai, kas ir valsts ekonomikas motors, bet arī reģioniem.


Investīcijas, kas ierodās, nav kaut kāda abstrakta nauda.

"Kā padarīt Latviju turīgāku un konkurētspējīgāku? Šo jautājumu sev uzdod ne tikai politiķi un ekonomisti, bet arī ikviens, kurš vēlas labāku dzīvi - ar augstāku atalgojumu, drošību un attīstības iespējām. Taču ceļš uz pārticību nav iespējams bez investīcijām - kapitāla, zināšanu un pieredzes ienākšanas no ārpuses", - tā Ģirts Rungainis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis.

"Nav nekāds noslēpums, ka mēs visi vēlamies dzīvot labāk. Un vairumam cilvēku iespēja labāk dzīvot saistās ar lielāka atalgojuma saņemšanu. Kā rāda pasaules prakse - augstāku atalgojumu parasti piedāvā privātajā sektorā. Taču Latvija šobrīd ir aizgājusi ačgārnu ceļu, nonākot situācijā, kur lielāko algu, stabilo ienākumu un sociālo garantiju avots ir publiskais sektors. Tas nav ilgtspējīgi. Privātajam sektoram jākļūst par dzinējspēku augstāku algu nodrošināšanai. Un tā mēs nonākam pie uzdevuma radīt, saražot un dārgi pārdot pasaules tirgos tādus labumus, lai šīs lielās algas varētu nodrošināt.

Diemžēl Latvijas tirgus ir pārāk mazs un tikai dažiem uzņēmumiem ir iespējas labi nopelnīt un attīstīties bez iesaistes citu valstu tirgos, lielākajai daļai biznesa ir svarīgi būt daļai no globālajām ķēdēm. Tam palīdz ārvalstu investīcijas. Mums pašiem bieži pietrūkst prasmju un zināšanu, lai radītu unikālus produktus un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Noteikti ir cilvēki, kas spētu to izdarīt, bet nepietiek zināšanu par to, kādi produkti, pakalpojumi, kādiem klientiem, kā tieši tas darāms un piegādājams pasaules tirgum. Tāpēc nepieciešams radīt apstākļus, lai tie, kuriem ir šīs iemaņas, prasmes un zināšanas, nāktu savu biznesu attīstīt mūsu valstī un reģionos, papildinot mūsu iespējas.

Visbiežāk šādiem uzņēmējiem citās valstīs nākas sastapties ar dažādiem šķēršļiem, piemēram, augstām darbaspēka izmaksām, ko mēs varam izmantot savā labā - lai arī darbaspēka izmaksas Latvijā ir zemākas nekā, piemēram, kādā Skandināvijas valstī, ārvalstu uzņēmums tāpat var piedāvāt labu, konkurētspējīgu atalgojumu. Tāpēc ir nepieciešamība radīt investīciju piesaistei labvēlīgus apstākļus - nekustamā īpašuma pieejamība izmantošanai birojiem, ražotnēm, dzīvesvietām, labvēlīga nodokļu vide un normatīvais regulējums - lai šie prasmīgie un zināšanām bagātie uzņēmēji uz Latviju atbrauktu, pieņemtu darbā mūsu cilvēkus, kam maksātu lielākas algas nekā šobrīd vidēji Latvijā, ar atbilstošu kvalifikāciju, un darbiniekiem nodotu tālāk savas prasmes un iemaņas strādāt globālā tirgū, radot konkurētspējīgas preces, pakalpojumus vai piedzīvojumus. Laika gaitā, notiekot darbinieku maiņai, šie jau prasmīgākie darbinieki savas spējas pielieto citos uzņēmumos, palīdzot tiem attīstīties, vai veido savus uzņēmumus paši. Tāpat investora uzņēmums maksā nodokļus, izmanto dažādus vietējos pakalpojumus, iegādājas vietējos produktus un veido veselu ekosistēmu, kas palīdz augt vietējai uzņēmējdarbībai un ekonomikai.

Investīcijas, kas ierodās, nav kaut kāda abstrakta nauda, tie ir cilvēki ar prasmēm un zināšanām, kas atved now-how un labo praksi, rada papildu pieprasījumu un paceļ citu lokālo uzņēmumu konkurētspēju, palīdzot iekļūt globālajās pievienotās vērtības ķēdēs. Tā ir tāda sinerģētiska attīstība, kur viens uzņēmums gūst labumu no cita, kopā atīstoties. Un tie nav nekādi nereāli sapņi - Lietuvā un Igaunijā, un citās ekonomikās iepriekš, kur investīciju politika ir bijusi mērķtiecīga un sekmīga, redzama straujāka izaugsme. Mēs esam iztērējuši pārāk daudz laika, nodarbojoties ar krievu naudas atmazgāšanu un Krievijas tirgus apkalpošanu ar primitīvām lietām.

Investīcijas no ārvalstīm ir svarīgas ne tikai Rīgai, kas ir valsts ekonomikas motors, bet arī reģioniem. Latvijā netrūkst labās prakses piemēru, ir pilsētas un reģioni, kuriem ir izdevies radīt apstākļus, lai uzņēmēji uz turieni nāktu un darītu. Tomēr ar to ir par maz, lai vairotu visas valsts iedzīvotāju labklājību. Starp citu, investīciju piesaiste ir arī lielisks depopulācijas problēmas risinājums - ir darba vietas, ir iespējas, reģions attīstās un cilvēki tur paliek, veido ģimenes. Ne velti ir pilsētas, kurās iedzīvotāju skaits pieaug, uz kurieni cilvēki tiecas un, kur labi dzīvo.

Investīciju piesaiste nav tikai ekonomisks instruments - tas ir valsts attīstības stratēģijas pamatelements. Ar pareizu pieeju mēs varam ne tikai celt algu līmeni un konkurētspēju, bet arī nodrošināt reģionu izaugsmi un sabiedrības pārticību ilgtermiņā".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 0,7%, salīdzinot ar 2024.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP palielinājies par 1,7% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika Vācijas aviokompānija Lufthansa kļuvusi par airBaltic akcionāru

Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa" ir kļuvusi par Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" akcionāru, liecina "Firmas.lv" informācija.

Ekonomika Latvijā mājokļu cenas pakāpeniski pietuvosies pārējo Baltijas valstu līmenim

Latvijā agri vai vēlu mājokļu cenas pakāpeniski pietuvosies pārējo Baltijas valstu līmenim - virs 3000 eiro par kvadrātmetru, intervijā aģentūrai LETA sacīja nekustamo īpašumu projektu attīstītāja un celtniecības uzņēmuma valdes loceklis Andris Božē.

Ekonomika Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus reisiem pa "Rail Baltica"

Latvija apsver iegādāties trīs pasažieru vilcienus, kas nodrošinātu pārvadājumus pa Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļu "Rail Baltica", ceturtdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" atklāja satiksmes ministrs Atis Švinka (P).

Lasiet arī

Sports Latvijas basketbolisti spraigā cīņā zaudē Serbijai

Latvijas vīriešu basketbola sestdien Rīgā Eiropas čempionāta finālturnīra trešajā mačā ar rezultātu 80:84 (18:22, 20:20, 18:25, 24:17) zaudēja meistarsacīkšu favorītei Serbijai ar Nikolu Jokiču sastāvā.

Pasaule Zelenskis: Parubija slepkavība bija rūpīgi sagatavota

Ukrainas parlamenta deputāta, bijušā Ukrainas parlamenta spīkera Andrija Parubija slepkavība bija rūpīgi sagatavota, sestdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, norādot, ka lietas izmeklēšanā iesaistīts Drošības dienests (SBU).

Sabiedrība Svētdien vietām gaidāms lietus

Svētdien dienas laikā vietām gaidāms lietus, bet austrumu rajonos iespējams arī pērkona negaiss, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognoze.

Sabiedrība Vāc parakstus par OCTA atlīdzības izmaksas maksimālā termiņa samazināšanu

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Mana balss" sākta parakstu vākšana par obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas atlīdzības ātrāku izmaksu, maksimālo izmaksas termiņu samazinot no 30 dienām uz 15 darba dienām pēc visu dokumentu saņemšanas.

Sabiedrība Rīgas bāriņtiesas vadītājs: plānotās reformas vērtējamas pozitīvi

Valdībā atbalstītie grozījumi Bāriņtiesu likumā, kas paredz atcelt prasību bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa amata pienākumus ļaut pildīt tikai no 30 gadu vecuma, kā arī citas izmaiņas, vērtējamas pozitīvi, aģentūrai LETA pauda Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas loceklis un Rīgas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.

Pasaule Laikraksts: Tramps rosinājis Ukrainā izvietot Ķīnas miera uzturētājus

ASV prezidents Donalds Tramps uzskata, ka pēc kara beigām Ukrainā būtu jāizvieto Ķīnas miera uzturētāji, vēsta britu laikraksts "Financial Times", atsaucoties uz četriem cilvēkiem, kas informēti par šīm diskusijām.