Starp četrām Rīgas domē ievēlētajām latviskā elektorāta partijām nav pretrunu

Viņš uzsvēra, ka "Progresīvie" ir novilkuši "treknu sarkano līniju" vienīgi pret korupciju, šķērdēšanos un interešu konfliktiem, bet pārējos jautājumos potenciālajiem koalīcijas spēkiem vajadzētu spēt rast kopīgu valodu. Tāpēc arī "Progresīvie" iecerējuši sarunām ar katru no potenciālajiem partneriem veltīt atsevišķu dienu, lai pietiktu laika izrunāt iespējami vairāk jautājumu.

Komentējot vairākkārt publiski izskanējušās bažas par iespējamām problēmām sadarboties "Progresīvajiem" un NA, Kleinbergs atgādināja, ka pašreizējā Rīgas domes sasaukuma sākumā abi politiskie spēki diezgan sekmīgi strādāja kopā divarpus gadus.

Intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" Kleinbergs sacīja, ka pagaidām neredz nekādus šķēršļus, kādēļ "Progresīvie" Rīgas domē nevarētu sadarboties ar NA rīdzinieku labā pat tad, ja abiem politiskajiem spēkiem ir ideoloģiskas pretrunas atsevišķos jautājumos.

Politiķis netieši norādīja, ka jautājumi, kuros partijām varētu būt atšķirīgas nostājas, Rīgas domes dienaskārtībā nemaz tik bieži nenonāk. "Šeit ir jautājums tāds, vai mēs runāsim par lietām, kas ir svarīgas rīdziniekiem, vai mēs runāsim par lietām, kas rada kādus ieganstus, lai kāds ar kādu nesadarbotos?" retoriski vaicāja "Progresīvo" mēra amata kandidāts.

Jautāts, vai redz vēl kādas citas koalīcijas kombinācijas Rīgas domē, Kleinbergs atbildēja noliedzoši. Gaidāmās koalīcijas veidošanas sarunas viņš salīdzināja ar eksāmena kārtošanu, kurai gatavošanās ir notikusi jau ilgu laiku iepriekš. Šeit vairs neder tādas atrunas kā "suns apēda burtnīcu" vai "Jānītis neizpildīja savu daļu projekta", analoģiju ar eksāmena kārtošanu turpināja politiķis.

Kleinbergs intervijā TV3 pēc būtības neatbildēja uz jautājumu, vai būs gatavs strādāt Rīgas domē arī kāda cita mēra vadībā, ja pats par tādu nekļūs, taču viņš vairākkārt uzsvēra, ka vispirms ir konceptuāli jāvienojas par darāmajiem darbiem un sasniedzamajiem mērķiem, nevis par amatiem. Arī diskutēt par vicemēru skaitu pagaidām neesot nozīmes.

Intervijā LTV "Progresīvo" mēra amata kandidāts pauda pārliecību, ka pašvaldību vēlēšanās Rīgā vislielāko atbalstu guvusī Aināra Šlesera vadītā "Latvija pirmajā vietā" domē paliks opozīcijā, un viņš joprojām neredz nekādas iespējas sadarboties ar politiķiem, kuri ir "naudas vai kā cita dēļ uzreiz padoties austrumu virzienā".

No Šlesera solījumiem veidot ļoti spēcīgu opozīciju Kleinbergs nebaidoties, jo stipra opozīcija vienmēr dodot labu motivāciju kārtīgi strādāt valdošajiem politiskajiem spēkiem.

Kā ziņots, šodien Rīgā sāksies sarunas par nākamās koalīcijas veidošanu, aģentūru LETA informēja "Progresīvo" Rīgas mēra amata kandidāts Kleinbergs.

Viņš atzina, ka uz sarunām aicinās valstiski domājošās partijas, kas iekļuvušas Rīgas domē - NA, JV un AS.

Sarunas Rīgas domes telpās šodien plkst.10 notiks ar NA. Otrdien, 10.jūnijā, plkst.10 sarunas plānotas ar JV, bet trešdien, 11.jūnijā, plkst.10 - ar AS.

Kā ziņots, pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē vislielāko balsu skaitu ieguvusi LPV, bet ļoti tuvus rezultātus sasniegušas arī partijas "Progresīvie" un NA, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Apkopojot datus no visiem vēlēšanu iecirkņiem, LPV ieguvusi 18,17% balsu, kas sarakstam dod 13 no 60 mandātiem domē.

Par "Progresīvajiem" nobalsojuši 16,62% vēlētāju, kas viņiem dod 11 deputāta mandātus, par NA - 14,2% vēlētāju, kas tai dod 10 mandātus, bet pašreizējā Rīgas mēra Viļņa Ķirša JV ieguvusi 12,9% vēlētāju atbalsta. Līdz ar to JV iegūs deviņas deputāta amata vietas.

"Suverēnās varas" un apvienības "Jaunlatvieši" saraksts ieguvis 12,13% balsu un attiecīgi varētu tikt pie astoņiem mandātiem. Domē iekļuvuši vēl divi politiskie spēki - partija "Stabilitātei", kuru atbalstījuši 6,94% vēlētāju, un AS, kuru atbalstīja 6,29% vēlētāju, kas ļauj iegūt attiecīgi piecus un četrus mandātus.

Pārējās partijas, tostarp "Latvijas attīstībai", "Saskaņa", "Gods kalpot Rīgai" un Zaļo un zemnieku savienības apvienotais saraksts, Rīgas domē nav iekļuvušas.

Kopumā Rīgas domē jāievēlē 60 deputāti.

Vēlētāju aktivitāte Rīgā šajās vēlēšanās sasniedza 52,2%.