Aprīlī elektroenerģijas tirgus cena Latvijā samazinājās par 16%

Lietuvā un Igaunijā cenas samazinājās par 19% līdz attiecīgi 74,57 eiro par MWh un 73,25 eiro par MWh. Kopumā aprīlī "Nord Pool" biržā dominēja lejupvērstas elektroenerģijas cenu kustības, un Baltijas valstīs vairumtirdzniecības cenas samazinājās par vidēji 18%.

Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī, arī aprīlī elektroenerģijas cenas atsevišķās stundās bija ar negatīvu zīmi - ikstundu cenas Baltijas valstīs svārstījās no18,22 eiro par MWh līdz 600 eiro par MWh. Tajā pašā laikā sistēmas cena samazinājās vien par 7% līdz 31,85 eiro par MWh.

Baltijas elektroenerģijas cenas aprīlī samazinājās galvenokārt siltu un pavasarīgu laikapstākļu dēļ - vidējā gaisa temperatūra Baltijas valstīs sasniedza gandrīz divus grādus virs normas, kā rezultātā mēneša vidējais elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 7% pret iepriekšējo mēnesi. Tajā pašā laikā vidējā elektroenerģijas ražošana samazinājās vien par 1%, tādējādi uzlabojot elektroenerģijas izstrādes un patēriņa attiecību par pieciem procentpunktiem līdz 86%. Tikmēr ražošana saules stacijās kāpa par 86% pret martu.

Tajā pašā laikā Ziemeļvalstīs nelielu cenu samazinājumu noteica augstāka izstrāde saules stacijās - tā pieauga par 42%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš. Turklāt mēneša vidū bija vērojamas zemākas cenas, ko ietekmēja augstāka ražošana vēja stacijās. Tāpat reģionā elektroenerģijas pieprasījums samazinājās par 16%. Savukārt taču elektroenerģijas ģenerācija samazinājās par 17%.

Kopējais elektroenerģijas patēriņš Baltijas valstīs aprīlī samazinājās par 10% pret iepriekšējo mēnesi, kā arī bija 6% zem pērnā gada aprīļa apjoma - 2023 gigavatstundas (GWh). Latvijā no šī daudzuma patērētas 515 GWh elektroenerģijas, kas ir par 10% mazāk nekā martā. Lietuvā patēriņš samazinājās par 11% un bija 893 GWh. Tikmēr Igaunijā elektroenerģijas patēriņš bija 615 GWh jeb par 9% zemāks nekā iepriekšējā mēnesī.

Tajā pašā laikā Baltijas valstīs kopā tika saražota 1741 GWh, kas ir par 4% mazāk nekā martā, kā arī par 2% mazāk nekā iepriekšējā gada aprīlī. Latvijā elektroenerģijas ražošana kritās par 27% pret iepriekšējo mēnesi līdz 373 GWh. Lietuvā elektroenerģijas ģenerācija pieauga par 7% līdz 895 GWh, bet Igaunijā saglabājas iepriekšējā mēneša līmenī un bija 474 GWh

Baltijas elektroenerģijas ģenerācijas un patēriņa attiecība martā bija 86%. Latvijā šis īpatsvars bija 72%, Lietuvā 100%, bet Igaunijā - 77%.

Aizvadītajā mēnesī ūdens pietece Daugavā bija 533 kubikmetri sekundē, kas ir samazinājums par 17% pret mēnesi iepriekš. Tas ir par 68% mazāk nekā aizvadītā gada aprīlī, un 62% zem normas. Tik zema ūdens pietece pēdējo 30 gadu laikā aprīlī nav bijusi novērota.

Aprīlī "Latvenergo" staciju kopējā ražošana samazinājās par 35% pret iepriekšējo mēnesi - līdz 281 GWh. Zemās ūdens pieteces dēļ HES tika saražotas 222 GWh elektroenerģijas, kas ir par 66% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Turpretī ģenerācija termoelektrostacijās kāpa par 69% pret iepriekšējā gada aprīli un sasniedza 59 GWh, ko ietekmēja tirgus apstākļi.

Nākamā mēneša elektroenerģijas sistēmas kontrakta ("Nordic Futures") cena aprīlī turpināja iepriekšējā mēneša kustību lejup un kritās par 39% līdz 19,57 eiro par MWh. Tikmēr nākamā gada kontrakta cena bija 34,16 eiro par MWh, kas ir samazinājums par 6%.

Cenu lejupslīdi aizvadītajā mēnesī galvenokārt ietekmēja prognozes par lielāku nokrišņu daudzumu apvienojumā ar vējainākiem laikapstākļiem mēneša pirmajā pusē. Turklāt šajā mēnesī cenas turpināja ietekmēt energoproduktu tirgi, kuros bija vērojamas lejupvērstas cenu kustības. Tikmēr Ziemeļvalstu hidrobilances rādītājs aprīlī bija vidēji 7,5 teravatstundas (TWh) virs normas.

Aprīlī dabasgāzes nākamā mēneša kontrakta ("Dutch TTF front-month index") cena turpināja martā iesākto lejupslīdi un saruka par 15% pret iepriekšējo mēnesi līdz 35,61 eiro par MWh.

Energoproduktu tirgus dalībnieki aizvadītajā mēnesī turpināja reaģēt uz ASV ieviestajiem muitas tarifiem, kas aizsāka tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu. Šī spriedze radīja bažas par ekonomikas recesiju, kas var mazināt globālo pieprasījumu pēc dabasgāzes. Papildus tam siltāki laikapstākļi noteica dabasgāzes pieprasījuma lejupslīdi, noslēdzoties apkures sezonai. Tāpat bija vērojamas augstākas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes uz Eiropu, kas ļāva aktīvāk papildināt dabasgāzes krātuves - to aizpildījuma līmenis Eiropas Savienībā pēc AGSI datiem aprīlī pieauga no 34% līdz 40%.

Tikmēr jēlnaftas nākotnes kontrakta ("Front Month Brent Oil") cena bija 67,01 ASV dolāri par barelu, kas ir samazinājums par 6% pret martu.

Jēlnaftas tirgu ietekmēja pieaugošās prognozes, ka ASV muitas tarifi varētu palēnināt globālās ekonomikas izaugsmi, tādējādi samazinot naftas pieprasījumu. Turpretī naftas piedāvājuma pusē bija redzamas pretējas tendences - OPEC+ paziņoja par naftas ieguves apjoma palielināšanu, sākot ar maiju. Rezultātā tirgus dalībnieki uzskata, ka varētu rasties naftas pārprodukcija, kas radīs lejupvērstu spiedienu uz jēlnaftas cenām. Tajā pašā laikā uzmanība bija pievērsta arī centieniem panākt pamieru starp Krieviju un Ukrainu.

Turpretī ogļu nākamā mēneša kontrakta ("Front Month API2 Coal") cena pret iepriekšējo mēnesi mainījās pavisam nedaudz - pieaugums par 1% līdz 98,96 ASV dolāriem par tonnu.

Lai arī energoproduktu tirgos vērojama lejupslīde, ogļu cenas aprīlī saglabājās relatīvi stabilas. To nodrošināja zems pieprasījums Eiropā, ko ietekmēja apkures sezonas beigas, kā arī pastāvīgs piedāvājums un stabili ogļu krājumi Eiropā.

Tajā pašā laikā Eiropas emisijas kvotu "Dec.25" kontrakta ("EUA Futures") vidējā cena kritās par 7% pret martu un bija 65,39 eiro par tonnu.

Aprīlī emisijas kvotu tirgus sekoja lejupvērstām izmaiņām finanšu tirgū, ko izraisīja ASV ieviestie muitas tarifi. Tāpat radās bažas par rūpnieciskās aktivitātes samazināšanos Eiropā, kas var samazināt pieprasījumu pēc emisijas kvotām.