• Margarita,
  • Margrieta
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Latvijā veic elektrolīniju rekonstrukciju, atdalot enerģētiku no Krievijas

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 07:50, 15.07.2023


Enerģētikas krīzei, ko izraisīja Krievijas karš pret Ukrainu, šoziem nevajadzētu atkārtoties, teica EM.


Augstsprieguma līnijas joprojām ir vājais punkts Latvijas energosistēmā.

Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu aktīvi virzās uz priekšu. Tā teikts ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (Nacionālā apvienība) sagatavotajā dokumentā.

Tika veiksmīgi noslēgts viens no svarīgākajiem sinhronizācijas programmas projektiem - Trešais Igaunijas - Latvijas elektropārvades tīkla starpsavienojums. Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kilovoltu (kV) augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas otrā termoelektrocentrāles (TEC-2) līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā.

Piebilstams, ka jaunā līnija par vismaz 600 MW palielinās pašreizējo Igaunijas – Latvijas šķērsgriezuma pārvades jaudu.

Šobrīd norit darbs pie cita sinhronizācijas pirmās fāzes projekta - "Starpsavienojumi Valmiera (LV) – Tartu (EE) un Valmiera (LV) - Tsirguliina (EE)".

Abas elektropārvades līnijas ir būvētas 60-jos un 70-jos gados, to būvēšanā ievērotie standarti neatbilst mūsdienu ekspluatācijas prasībām. Abu līniju rekonstrukcija Latvijas teritorijā tiks īstenota ar ES līdzfinansējumu (75% līdzfinansējums jeb 55,5 miljoni euro kopā) un rekonstrukciju plānots noslēgt 2023. un 2024. gadā.

Šīs līnijas ir pilnībā jānomaina, lai nodrošinātu augstāku summāro caurlaides spēju Baltijas reģionā Ziemeļu – Dienvidu virzienā, tādējādi nodrošinot pietiekamu infrastruktūru Baltijas valstu enerģētiskajai neatkarībai no Krievijas.

Turklāt, lai palielinātu enerģētisko neatkarību reģionā, Latvija un Igaunija ir uzsākusi kopīga atkrastes vēja parku projekta ELWIND realizāciju, nodrošinot saražotās elektroenerģijas jaudu 700 – 1000 MW apmērā, kā arī uzlabojot starpvalstu elektroenerģijas savienojumus.

Ņemot vērā pieteiktos un plānotos sauszemes vēja parku attīstības plānus, Latvija pamazām varētu tuvoties neformāli minētajam mērķim – kļūt par enerģijas eksportētājvalsti.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Jaunie speciālisti glābj Latvijas meža bagātības (+VIDEO)

Astoņzobu mizgrauzis ik gadu iznīcina vairāk nekā 32 miljonus kubikmetru koksnes – ar šo daudzumu pietiktu, lai uzceltu koka mājas visu Latvijas iedzīvotāju izmitināšanai.

Ekonomika Kundziņsalā sākusies liela infrastruktūras būvniecība (+VIDEO)

Jaunās iekārtas ļaus efektīvāk konstatēt mēģinājumus īstenot nelegālu vielu un lietu ievešanu valstī.

Ekonomika «Rīgas siltuma» tarifus rudenī varētu pacelt par 16 procentiem (+VIDEO)

Galīgais lēmums par tarifu ir Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) kompetencē.

Ekonomika Opozīcijas partijas neatbalsta ieceri biržā pārdot valsts uzņēmumu daļas

Saeimas opozīcijas partijas "Apvienotais saraksts" (AS) un "Latvija pirmajā vietā" (LPV) neatbalsta Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu paredzēt iespēju pārdot biržā stratēģiski svarīgu valsts kapitālsabiedrību akcijas.

Lasiet arī

Ekonomika Latvija kļūs par Starptautiskās enerģētikas aģentūras dalībvalsti

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru apstiprina Latvijas dalību Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā.

Ekonomika Latvijā 78% iedzīvotāju atbalsta atjaunojamās enerģijas iegūšanu

Latvijā 78% iedzīvotāju atbalsta atjaunojamās enerģijas iegūšanu, trešdien "Ignitis Group" rīkotajā atjaunojamās enerģijas jautājumiem veltītajā diskusijā informēja pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Ekonomika Baltijā sākas viedo māju bums (+VIDEO)

Papildus var ietaupīt, modernizējot esošo elektrības instalāciju.

Ekonomika Energoresursu patēriņš pērn Latvijā samazinājies par 1%

Latvijā energoresursu patēriņš pagājušajā gadā samazinājās par 1% salīdzinājumā ar 2022.gadu, veidojot 185 petadžoulus (PJ), pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē, atsaucoties uz operatīvajiem datiem.