Kariņš: Valsts uzņēmumu kotēšanai biržā ir milzu potenciāls

Premjers atgādināja, ka privatizācijas process pēc neatkarības atgūšanas ne vienmēr bijis īsti godīgs, un pie tā ir vainīgi arī daudzi bijušie augsti stāvošie politiķi. Līdz ar to arī sabiedrībā ir negatīva attieksme pret šo procesu.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijā ir daudzi lieli un spēcīgi valsts uzņēmumi, kas ir pietiekami lieli, lai daļu no to kapitāla kotētu biržā. Premjers uzsvēra, ka, ļaujot daļu valsts uzņēmumu kapitāla kotēt biržā, tas nenozīmētu, ka šie uzņēmumi tiek privatizēti vai izzagti deviņdesmito gadu stilā.

Kā piemēru Kariņš minēja Igaunijas enerģētikas uzņēmumu "Enefit Green". Kariņš uzsvēra, ka arī "Latvenergo" un "Latvijas valsts mežu" kopuzņēmuma "Latvijas vēja parki" kotēšana biržā ļautu piesaistīt ievērojami lielākas investīcijas un paātrināt izaugsmi.

"Valsts uzņēmumu kotēšanai biržā ir milzu potenciāls. Tas atvērtu durvis arī citiem uzņēmumiem. Šo procesu aiztur nepareiza domāšana, ir jāpieliek punkts pagātnei un jāvirzās uz nākotni. Atvērt durvis uz biržu valsts uzņēmumiem ir ceļš, kā to darīt," teica Kariņš.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) forumā informēja, ka Latvijas tirgus kapitalizācija ir tikai aptuveni 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Savukārt Eiropā tā vidēji ir 54% no IKP, bet Igaunijā - 17% no IKP.

Ašeradens uzsvēra, ka kapitāla tirgus attīstībai ir jābūt nākamajai svarīgākajai koalīcijas prioritātei pēc budžeta un nodokļu pamatnostādnēm. Finanšu ministra ieskatā šī Saeimas sasaukuma laikā mērķis būtu panākt Latvijas tirgus kapitalizāciju 9-10% apmērā no IKP.

Diemžēl, atzina Ašeradens, ne visi koalīcijas partneri atbalsta un arī daļa sabiedrības īsti neatbalsta kapitāla tirgus attīstību, jo valda daudz stereotipu. Arī uzņēmumu vadītāji ne vienmēr vēlas darboties kapitāla tirgū, lai nodrošinātu lielāku pārskatāmību savai darbībai.

Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks savā uzrunā atzina, ka diversificēti kapitāla tirgi līdz šim Latvijā nav pietiekami izmantoti, bet tiem ir liels potenciāls valsts izaugsmei.

Kazāks atgādināja, ka 2021.gadā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izveidoja desmit soļu programmu kapitāla tirgus attīstībai, ko sadarbības partneri novērtējuši kā veiksmīgu, bet būtu jādara vēl daudz vairāk, lai investoriem būtu iespējas ieguldīt Latvijas ekonomikas attīstībā.

Kazāks norādīja, ka šim nolūkam būtu nepieciešama spēcīga Eiropas kapitāla tirgus savienība, tāpat arī Latvijā nepieciešama ciešāka Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un visas valdības iesaiste kapitāla tirgus attīstībā.

Savukārt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja Verena Rosa uzsvēra, ka spēcīgs kapitāla tirgus veidos noturību pret ekonomiskajiem šokiem un radīs pamatu turpmākai izaugsmei.

Rosa sacīja, ka kapitāla tirgi ļauj uzņēmumiem iegūt attīstībai nepieciešamo finansējumu, tāpat tie ļauj attīstīt arī pensiju sistēmas finansējumus.

Rosa piebilda, ka Eiropa patlaban vēl joprojām ļoti balstās uz banku finansējumu jeb kredītiem, taču Rosas ieskatā gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, gan valdībām būtu jāvirzās prom no banku finansējuma un jāizbeidz nepārtraukti aizņemties. Rosa uzsvēra, ka kapitāla tirgus ir alternatīva iespēja finansējuma iegūšanai.

Jau ziņots, ka trešdien notiek Latvijas Bankas rīkotais Latvijas kapitāla tirgus forums "Izaugsmei patīk uzņēmīgie".

Foruma mērķis ir veicināt ekspertu diskusijas un institūciju sadarbību, lai attīstītu Latvijas kapitāla tirgu un pēc iespējas plašāk izmantotu tā potenciālu.

Forums klātienē pulcē apmēram 150 apmeklētāju, savukārt vairāk nekā 20 nozares eksperti un viedokļu līderi četrās paneļdiskusijās spriedīs par privāto investoru un uzņēmumu iespējām Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, kā arī šo tirgu iezīmēm un attīstības iespējām Eiropas mērogā.

Šis ir trešais Latvijas kapitāla tirgus forums. Lai apzinātu tirgū pastāvošo problemātiku un to risinātu, FKTK 2020.gadā uzklausīja kapitāla tirgū iesaistīto institūciju viedokli par līdzšinējo pieredzi, normatīvā regulējuma novērtējumu un kapitāla tirgus attīstības redzējumu. Eksperti sniedza viedokli par kapitāla tirgus izaicinājumiem Latvijā un iespējamajiem attīstības scenārijiem.

Līdztekus tam FKTK veica Latvijas bijušo, esošo un potenciālo kapitāla tirgus dalībnieku aptauju, kā arī izvērtēja Latvijas kapitāla tirgus situāciju. Balstoties uz stratēģiskā dialoga, aptaujas un FKTK veiktā izvērtējuma secinājumiem, tika izstrādāta "10 soļu programma Latvijas kapitāla tirgus attīstībai", kas šo gadu laikā secīgi tiek īstenota. Līdz ar FKTK integrāciju Latvijas Bankā šo darbības virzienu turpina īstenot Latvijas Banka.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējo un ārvalstu investīciju ieplūšanu Latvijā, paver plašas iespējas vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem piesaistīt finanšu resursus, kā arī investoriem sniedz iespēju ieguldīt Latvijas tautsaimniecības attīstībā, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.