• Karmena,
  • Manfreds,
  • Milda
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Akciju un naftas cenas krītas, pieaugot Covid-19 ietekmei

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
LETA 07:15, 16.04.2020


Akciju cenas pasaulē trešdien kritās, pieaugot jaunā koronavīrusa krīzes ietekmei uz globālās ekonomikas perspektīvu, savukārt naftas cenas saruka, jo OPEC vadītā jēlnaftas ieguves samazināšana tika atzīta par nepietiekamu naftas pārprodukcijas kompensēšanai.


Foto:

Investoru noskaņojumu pasliktināja brīdinājumi par Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku.

Trešdien publiskotas Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) prognozes liecina, ka globālais naftas pieprasījums šogad piedzīvos visu laiku straujāko kritumu, un tas galvenokārt būs skaidrojams ar koronavīrusa izplatības radīto negatīvo ietekmi.

IEA lēsa, ka globālais naftas pieprasījums šogad samazināsies par 9,3 miljoniem barelu dienā, savukārt aprīlī vien globālais naftas pieprasījums saruks par 29 miljoniem barelu dienā.

WTI markas jēlnaftas cena tirdzniecības sesijas noslēgumā bija 19,87 ASV dolāri par barelu, kas ir zemākā cena biržas slēgšanas brīdī kopš 2002.gada februāra.

Investori "turpina nervozi vērot tirgus, šīs preces cenai atjaunojot virzību uz leju", sacīja IG tirgus analītiķis Kriss Bošamps.

"Pieaug izpratne par to, par ko daudziem bija aizdomas pagājušonedēļ - ka bez dramatiskiem [ieguves] samazinājumiem par daudziem desmitiem miljonu barelu dienā nekas nebūs pietiekams" naftas tirgus stabilizēšanai, viņš sacīja.

Eiropas akciju tirgos galvenie biržu indeksi saruka par vairāk nekā 3%. Kritumu piedzīvoja arī Volstrīta pēc nelabvēlīgu ekonomikas datu publiskošanas.

Mazumtirdzniecības apjoms ASV šogad martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 8,7%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto, liecina ASV Tirdzniecības ministrijas apkopotie dati.

Rūpniecības produkcijas apmērs ASV šogad martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 5,4%, tādējādi reģistrēts straujākais mēneša kritums kopš 1946.gada janvāra, ziņoja valsts centrālā banka.

Tika arī ziņots par ASV ekonomiskās aktivitātes "krasu sašaurināšanos".

"Ekonomikas skaitļi izrādās pat sliktāki, nekā gaidīja vairums ekonomistu," atzina ekonomists Džoels Narofs.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 1,9% līdz 23 504,35 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 2,2% līdz 2783,36 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,4% līdz 8393,18 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 3,3% līdz 5597,65 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 3,9% līdz 10 279,76 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 3,8% līdz 4353,72 punktiem. Milānas biržas indekss FTSE MIB kritās par 4,9% līdz 16 719,07 punktiem, bet Madrides biržas indekss IBEX 35 saruka par 3,8% līdz 6839,50 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena trešdien kritās par 1,2% līdz 19,87 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 6,5% līdz 27,69 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,0980 līdz 1,0910 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,2623 līdz 1,2528 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 107,22 līdz 107,48 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 86,99 līdz 87,07 pensiem par eiro.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Rumbulā ražo betona balstus vēja turbīnām (+VIDEO)

"Šī rūpnīca simbolizē Latvijas iesaisti zaļās enerģijas pārveidē".

Ekonomika Swedbank novērojami tehniski traucējumi maksājumu apstiprināšanā

"Swedbank" piektdien epizodiski novērojami īstermiņa tehniski traucējumi maksājumu apstiprināšanā, izmantojot parakstīšanas kodu, un līgumu parakstīšanā, aģentūru LETA informēja "Swedbank" pārstāvis Jānis Krops.

Ekonomika Tuvākajā piecgadē elektroenerģijas patēriņš varētu pieaugt par vairāk nekā 40%

Laikā no 2025. līdz 2034.gadam "Sadales tīkls" elektrotīkla pārbūvē un atjaunošanā plāno ieguldīt vidēji 76 miljonus eiro gadā.

Ekonomika Valsts kase: Latvijas vispārējās valdības parāds veidoja 46,8% no IKP

Latvijas vispārējās valdības parāds pagājušā gada beigās veidoja 46,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Valsts kases gada pārskatā.

Lasiet arī

Sabiedrība 2025. gadā Latviju uzraudzīs starpnozaru Krīzes vadības centrs (+VIDEO)

Būs nepieciešamas 24/7 darba režīmam atbilstošas telpas un drošības prasībām atbilstošs aprīkojums.

Sabiedrība Uzņēmumiem var nākties pieņemt nepatīkamus lēmumus par izmaksu samazināšanu

Ir jārēķinās, ka uzņēmumiem var nākties pieņemt nepatīkamus lēmumus par izmaksu samazināšanu, jo, lai gan inflācija vairs būtiski neaug, izmaksu līmenis nav krities un konkurēt kļūst arvien grūtāk, intervijā aģentūrai LETA atzina konsultāciju kompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Sabiedrība Pētījums: krīzes gadījumā 5% Latvijas iedzīvotāju atteiktos evakuēties

Krīzes gadījumā 47% iedzīvotāju paliktu pie radiem vai draugiem, bet 5% atteiktos evakuēties no sava dzīvesvietas, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pētījums.

Ekonomika Latvijā 82% iedzīvotāju uzskata, ka šobrīd piedzīvojam ekonomisko krīzi

Latvijā 82% iedzīvotāju norādījuši, ka, pēc viņu domām, šobrīd piedzīvojam ekonomisko krīzi, informē "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.