Prezidentam ir recepte demogrāfijas uzlabošanai Latvijā

Šādu secinājumu viņš izdarījis pēc kādas demogrāfiskajiem jautājumiem veltītas sanāksmes, kurā izskatīti daudzi plāni, pētījumi un koncepcijas, taču no tiem visiem faktiski esot izkristalizējušās trīs problēmu kategorijas - pabalsti, veselības aprūpe un mājokļu pieejamība.

Prezidents atzīmēja, ka saskaņā ar viņam sniegto informāciju atsevišķi pabalsti Latvijā neesot celti pat 20 gadus.

"Ir lietas, kur jādod signāli tām pašām ģimenēm, ka valsts ir konsekventa un turpinās atbalstīt," izteicās Rinkēvičs.

Runājot par mājokļu pieejamību, valsts pirmā persona kā problēmu izcēla to, ka ģimenēm ir ļoti grūti tikt pie hipotekārajiem kredītiem nekustamā īpašuma iegādei tālāk par 70 kilometriem no Rīgas. Šīs problēmas izpētei esot pievērsusies Ekonomikas ministrija, un prezidents pauda cerību, ka jau drīzumā tā nāks klajā ar kādiem secinājumiem.

Rinkēvičs pieļāva, ka varbūt vajadzētu domāt par kādiem speciāliem pabalstiem tālāk no Rīgas dzīvojošajām ģimenēm.

Valsts prezidents aicināja tuvākajos dažos gados nopietni meklēt risinājumus demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, pieturoties pie trim viņa minētajiem pamata virzieniem, un nesākt diskusijas ar attaisnojumiem un aizbildinājumiem, ka "mēs nevaram to, mēs nevaram šito".

Kā ziņots, Rinkēvičs jau iepriekš publiski paudis, ka nepieciešams spert konkrētus un skaidrus soļus, kas parādītu valsts apņēmību rūpēties par esošo un topošo ģimeņu labklājību.

Aprīļa sākumā Demogrāfisko lietu padomes sēdē tika izskatīts ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību. Lai noteiktu nākamgad prioritāri īstenojamos pasākumus ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanai, atbildīgajām ministrijām līdz šī gada 16.maijam jāsagatavo un jāiesniedz Labklājības ministrijā (LM) priekšlikumi ar konkrētu rīcību noteiktās jomās, ietverot rezultatīvos rādītājus, nepieciešamo finansējumu, kā arī finansējuma avotu.

Ziņojumā norādītie atbalstāmie pasākumi plānoti sadarbībā ar Veselības ministriju, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Kultūras ministriju un citām institūcijām. Virkne ieceru saistītas arī ar pašvaldību, nevalstisko organizāciju un arodbiedrību iesaisti.

Tāpat ziņojumā secināts, ka turpmākajai demogrāfiskās situācijas uzlabošanai būtiska ir ne tikai materiālā atbalsta palielināšana saistībā ar bērna ienākšanu ģimenē, bet arī nepieciešamība uzlabot iespējas apvienot rūpes par ģimeni ar darba pienākumiem abiem vecākiem, tai skaitā elastīgāks bērna pieskatīšanas pakalpojums atbilstoši ģimeņu vajadzībām.

Vienlaikus sevišķi būtiska ir mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, kvalitatīva veselības aprūpe, psiholoģiskais atbalsts vecākiem un citi atbalsta mehānismi.

Lai arī ģimenēm ar bērniem ir nepieciešami konkrēti un mērķēti, pierādījumos balstīti valsts un pašvaldību atbalsta instrumenti, tautas ataudzei ārkārtīgi nozīmīga ir arī valsts kopējā ekonomiskā attīstība, iedzīvotāju personīgā finansiālā stabilitāte un drošības sajūta, secinājusi LM.

Vienlaikus esot jāveicina sabiedrības attieksmes maiņa, radot iekļaujošāku un ģimenei draudzīgāku vidi. Nepieciešama ģimenes kā vērtības spēcināšana sabiedrībā, proti, atbalsta politika, kas apliecina ģimenes vērtību sabiedrībā un nodrošina vecākiem novērtējuma un atbalsta sajūtu, norāda LM.

Papildus atbalsta mehānismu stiprināšanai jāstrādā, lai mazinātu riskus mirstībai no ārējiem nāves cēloņiem, veicinātu sabiedrības veselības uzturēšanu, izglītošanos un pietiekami labi apmaksātas nodarbinātības iespējas, kas ļautu uzturēt dzīves kvalitāti un novērstu nepieciešamību to meklēt citās valstīs.

Kā skaidro LM, līdz šim Latvijā prevalēja ekonomiskie emigrācijas motīvi, kas norāda uz iedzīvotāju neapmierinātību ar ienākumiem, sadzīves apstākļiem, darba vidi, tādējādi, domājot par tautas ataudzes nodrošināšanu, būtu svarīgi valsts politiku vērst uz ārējās migrācijas mazināšanu, kā arī remigrāciju veicinošu pasākumu īstenošanu.

LETA jau rakstīja, ka minētajā LM ziņojumā par demogrāfiskās politikas attīstību paredzēts darboties trīs rīcības virzienos. Pirmkārt, orientējoties uz ikvienu bērnu kā vērtību, tiek ietverti atbalsta pasākumi bērna ienākšanai ģimenē un ģimeņu ikdienas un sadzīves līmeņa paaugstināšanai. Otrkārt, veicinot kvalitatīvu dzīves vidi, un, treškārt, pēc iespējas mazinot iemeslus cilvēku migrācijai un veicinot remigrāciju.

Ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanu 2025.gadā paredzēts nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, savukārt 2026.gadā un turpmākajos gados jautājums par papildu finansējumu skatāms kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā, atbildīgajām ministrijām iesniedzot priekšlikumus prioritārajiem pasākumiem.