Vībiņos Dienvidkurzemes novadā dzīve turpinās, neskatoties uz krīzi (+VIDEO)

Embūtes pagasta centrā, Vībiņos, par vienīgo graustu varētu uzskatīt bijušo katlu māju, kam izņemtas durvis, lai varētu ērti ievest un glabāt malku administratīvās ēkas apkurināšanai. Pagastmāja gan ir praktiski tukša, vien bibliotēkā un kasē strādā viens cilvēks, ziņo vietne liepajniekiem.lv.

“Meklēju to, ko neesmu lasījusi, un man palīdz atrast,” teica bijusī skolotāja Māra Pliņģe.

“Ko citu pensionārs var darīt laukos? Lasīt grāmatas vai rušināties pa dārzu; es vēl no tiem, kuri kašājas katru dienu. Kartupeļus audzē vīrs lielajā laukā, bet viss pārējais aug dārzā kā senos laikos.”

Bibliotēkas piedāvājums lasītāju apmierina, viņa priecājas, ka šī iestāde ir: “Nevar zināt, kas vēl notiks. Pateiks, ka cilvēku maz, un likvidēs…

Es ceru, ka Embūtes vārds saglabāsies, kaut arī iedzīvotāju paliek arvien mazāk. Lai nenotiktu kā ar Dinsdurbi, kas arī bija apdzīvota, bet tagad tukša.”

Galvenā bibliotekāre un klientu apkalpošanas speciāliste Indra Pāvila gan neļāvās pesimismam: “Pa televizoru jau tagad stāsta, ka bibliotēka būs pēdējā, kur izslēgs gaismu.”

Kad uzdevām jautājumu, kā jūtas, būdama vienīgā darbiniece, atzina, ka diez cik omulīgi neesot, it sevišķi tumšajā laikā otrdienās, kad jāstrādā līdz vēlam vakaram.

Uz ziemeļiem no Vībiņiem atradās Bakūzes muiža, kas pēc 1920. gada zemes reformas tika sadalīta 23 jaunsaimniecībās, bet kungu māja izrentēta. Muižas kompleksā bijušas kalpu mājas, pārvaldnieka māja, divas kūtis, šķūņi, piena māja, lapene, vārtu stabi, zirgu stallis, siltumnīcas. Saglabājusies klēts (pārbūvēta par kalti), divas kūtis (pārbūvētas par fermām), zirgu stallis (tagad noliktava), saimniecības ēka (pārbūvēta skolas darbnīcām). Kungu māju ap 1867.gadu vēlīnā klasicisma stilā pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta cēlis muižnieks Kārlis Dorothezens. Nereģistrētā laulībā ar Olgu Baršuku (1833-1916; prototips Jēkaba Janševska romāna «Līgava» galvenajai varonei) muižniekam dzimuši 6 bērni - 3 dēli un 3 meitas. Savai civilsievai K. Dorothezens nopircis Mustiņu pusmuižu, kur viņa ar bērniem nodzīvoja līdz Pirmajam pasaules karam. Otrā pasaules kara Kurzemes cietokšņa lielkauju laikā muižas ēkās ierīkots kara hospitālis un līdzās, izcērtot daļu parka, - lidlauks. No 1940. līdz 2009. gadam muižas kungu mājā darbojās Embūtes deviņgadīgā skola.

Savukārt Vībiņu muiža tika sadalīta 27 jaunsaimniecībās. Pēc agrārreformas muižas centrs tika izrentēts vienam no agrākajiem īpašniekiem brāļiem Sanderiem. Pēc Pirmā pasaules kara muižas celtnes tikušas izmantotas kā administratīvas ēkas - ierīkots klubs, biroju telpas, feldšeru punkts, bibliotēka, kiosks, kā arī izbūvēti dzīvokļi. 1969. gadā muižas ēkas tika daļēji pamestas, tagad no kādreizējās Vībiņu muižas saglabājies vien 19. gs. izveidotais parks, muižas kapliča, būvēta 1927. gadā (Sanderu dzimtai), vārtu stabi un dārza vāze. Muižas ēkas nojauktas 20. gs. 80. gados. Vībiņu muižas kungu mājā bijušas baltas podiņu krāsnis, divi manteļskursteņi, lieli velvēti pagrabi, zālē - ornamentāla parketa grīda un 2 nišas.