Eksperti nosauc pērnā gada nozīmīgāko krīzes situāciju Latvijā

Aizvadītā gada Latvijas krīžu topā ir arī kritika saistībā ar Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku reakciju par Latvijas teritorijā ielidojušo Krievijas kaujas dronu, Latvijas Bankas prezidenta vēlēšanas, kā rezultātā Latvijas Banka paliek uz laiku bez balss tiesībām Eiropas Centrālajā bankā.

Tāpat topā pieminēts Saeimas deputātu balsojums par transportlīdzekļa īpašnieka obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) polises iegādi tiem transportlīdzekļiem, kuri netiek lietoti, tehnoloģiju uzņēmuma SIA "ZZ Dats" datu noplūde par 42 Latvijas pašvaldību darbiniekiem un iedzīvotājiem, dienesta izmeklēšana Valsts digitālās attīstības aģentūrā saistībā ar e-adrešu apstiprināšanas procesu portālā "Latvija.gov.lv" un tā radītajām sekām.

Ekspertu vērtējumā atzīmējamas ir arī ķibeles ar jaunajiem elektrovilcieniem, kā rezultātā bija atcelti un kavējas reisi, mēģinājums aizdedzināt Latvijas Okupācijas muzeju, ziņas par seksuālās uzmākšanās gadījumiem Latvijas Mūzikas akadēmijā, kā arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas līguma laušana ar būvkompāniju SIA "Velve" par jaunā korpusa izbūvi.

Ikgadējie Latvijas krīžu topa dati veidoti, analizējot iepriekšējā gada notikumus un aptaujājot ekspertus ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju pārvaldē.

Latvijas Krīžu top 10 veidots kopš 2019.gada, un šis ir sestais šāda veida pētījums. Tā mērķis ir konstatēt un izvērtēt iepriekšējā gada nozīmīgākās krīzes situācijas organizāciju pārvaldē.

Šoreiz ekspertu grupa apkopoja un izanalizēja 22 publiski izskanējušus aizvadītā gada notikumus, kuriem bija vērojamas krīzes situācijas pazīmes, no tiem atlasīti 17 notikumi, kuri piedāvāti izvērtēšanai plašākam ekspertu lokam ar pieredzi valsts un privātā sektora organizāciju pārvaldē. Respondentiem tika lūgts novērtēt katra notikuma sabiedrisko nozīmīgumu skalā no viens līdz desmit. Aptauja notika no 3.janvāra līdz 7.janvārim, un kopumā tika saņemta 121 atbilde.

Topa izveidē piedalījās Stūre, pārmaiņu arhitekte, vadības konsultante Anita Gaile, sabiedrisko attiecību aģentūras "Mediju tilts" direktors Filips Rajevskis, Latvijas Universitāte profesors Daunis Auers, "KPMG" mārketinga un komunikācijas vadītāja Lita Grafa un finansists, investors Māris Mančinskis.