Latvijā visvairāk pelna lauksaimnieki no Zemgales

Pētnieka, kā arī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta detalizēts izvērtējums iezīmē lauksaimniecības nozares attīstības tendences un liek uzdot jautājumus, kādu saimniekošanu nākotnē atbalstīt ar mērķi stiprināt konkurētspēju, nodrošināt apdzīvotu lauku vidi un risināt vides aizsardzības un klimata izmaiņu problēmas. Ekonomiskā analīze liecina, ka ienesīgākā saimniekošana ir graudu audzēšana lielā saimniecībā, intensīva piena ražošana, kā arī dārzeņu, augļu un ogu ražošana lielās saimniecībās.

Pētījums liecina, ka 18 gadu laikā Latvijas lauksaimniecības produkcijas izlaide jeb vērtība augusi no nepilniem 500 miljoniem eiro 2000.gadā līdz 1,3 miljardiem eiro 2018.gadā. Būtiskākais pieaugums bijis graudkopībā, kur saražotais graudu apjoms tonnās šajā laika posmā kāpis no miljons tonnām līdz 2,7 miljoniem tonnu, pašnodrošinājumam sasniedzot 3,5 reizes. Veiksmīgi attīstījusies arī piensaimniecība, kur pārstrādei nodotā piena apjoms pieaudzis no 400 000 tonnām līdz 813 000 tonnām 2017.gadā. Saražotā piena apmērs kāpis mazāk būtiski — no 810 000 tonnu līdz miljonam tonnu 2017.gadā. Vairāk nekā pusi jeb 60% no saražotā piena Latvija eksportē, bet puse no eksporta ir svaigpiens nevis pārstrādāti produkti.

Pētījums arī liecina, ka kartupeļu ražošana samazinājusies no 600 000 tonnām līdz 408 000 tonnām, dārzeņu ražošana turas stabili virs 150 000 tonnām atkarībā no gada, vienlaikus augļu un ogu ražošana ievērojamu samazinājusies, — ja 2005.gadā Latvijā saražotas 55 000 tonnas, tad 2017.gadā vairs tikai 10 900 tonnu. Tikmēr gaļas liellopu audzēšanā dzīvnieku skaits kopš 2005.gada audzis no 5000 līdz 49 000. Cūkkopībā ražošanas apjomi samazinājušies no 428 000 līdz 321 000 cūkām.

Saskaņā ar Nipera pētījumu lauksaimniecību skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies — no 180 000 2001.gadā līdz 69 900 2016.gadā. No tām 64% ir ļoti mazas saimniecības, kurās standartizlaide ir līdz 4000 eiro.

LLU eksperts secinājis, ka tieši saistībā ar ievērojamu ražošanas intensifikāciju, turklāt visvairāk mazāk darbietilpīgajās nozarēs, pēdējo 18 gadu laikā no apmēram 150 tūkstošiem līdz 70 tūkstošiem samazinājies lauksaimniecībā nodarbināto skaits un izaugsmi piedzīvo tieši graudkopības nozare.

Vismazāk darba stundu viena hektāra apsaimniekošanā prasa zāles appļaušana lielās saimniecībās. Otra mazāk darbietilpīgākā ir graudu audzēšana lielajās saimniecībās, kur viena hektāra apsaimniekošanai nepieciešamas tikai 15 stundas, kamēr ļoti mazās saimniecībās tas prasa 60 stundas. Darbietilpīgākās nozares ir augļu un dārzeņu ražošana. Zemgale kā teritorija ar tās lielo graudu audzētāju saimniecību īpatsvars ir vieta Latvijā, kur lauksaimniekiem ir iespējas visvairāk nopelnīt.