Man ir 68 gadi, un es sirgstu ar astmu. Mana kaimiņiene, kas dzīvo piektajā stāvā, saka, ka viņa lasījusi rakstu, kur teikts, ka cilvēki, kas bieži kāpj pa kāpnēm, dzīvo ilgāk. Protams, vairs nevaru uzskriet pa kāpnēm kā jaunībā, kad “uzrāpjos” ir kārtīgi jāatelpojas. Tāpēc man ir divi jautājumi. Vai tā tiešām ir tiesa, ka kāpšana pa kāpnēm stiprina sirdi un ir labs treniņš organismam un vai tas ir savienojums ar manu astmas slimību?Velta
Nenoliedzami, kāpšanu pa trepēm var pielīdzināt fiziskai aktivitātei – slodzei. Tas ir labs treniņš organismam. Ja katru dienu regulāri jākāpj piektajā stāvā, ir svarīgi atcerēties par sava organisma īpatnībām. Proti, pārvietošanās ātrums cilvēkam ir pašam jānosaka pēc savām spējām, lai tas tik tiešām nenodarītu kaitējumu veselībai. Piemēram, lai ar pārmērīgu slodzi neizsauktu stenokardijas lēkmi, ja cilvēkam jau ir bijušas kādas sūdzības par sirds veselību. Ja ātrā solī uzkāpjot līdz piektajam stāvam, cilvēkam sāk trūkt elpa vai ir smaguma sajūta krūtī, tad turpmāk jāatceras – tiekot līdz trešajam stāvam, ir vienkārši jāatpūšas. Arī astmas gadījumā pašam ir jāsaprot, vai pārvietošanās temps nav pārāk ātrs un neprovocē astmas lēkmes. Tad labāk pārvietoties nesteidzīgi un mierīgi. Sev piemērotāko slodzes līmeni, kāpjot pa trepēm, var palīdzēt noteikt ģimenes ārsts, fizioterapeits vai rehabilitācijas ārsts ar īpašu testu palīdzību. Protams, cilvēki, kas visu dzīvi piekopj aktīvu dzīvesveidu, ar adekvātu fizisko slodzi būs veselīgāki un viņu dzīvildze būs lielāka. Ar izņēmumiem, ja viņus dzīves laikā nepiemeklē kādas būtiskas saslimšanas, kas ievieš savas korekcijas.Ģimenes ārste Guna Poikāne.