Vispārējā pensionēšanās vecums šogad palielināts līdz 65 gadiem, bet pensijas saņemšanai nepieciešamais minimālais darba stāžs - līdz 20 gadiem.

Parlamentārieši ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts pensijām", ar kuriem plānots precizēt kārtību, kādā darbs bijušajās PSRS valstīs pielīdzināms apdrošināšanas stāžam.

Pensionāriem no nākamā gada neapliekamo minimumu varētu noteikt 1000 eiro apmērā mēnesī, intervijā LTV sacīja labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Latvijā 77% respondentu neatbalsta valdības iniciatīvu samazināt iemaksu apmēru pensiju otrajā līmenī, turklāt 45% uzskata, ka jebkuras izmaiņas pensiju sistēmā mazina tai uzticību, informēja bankas pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Gana liela daļa Latvijas iedzīvotāju nav pārliecināti par savu finansiālo stabilitāti pensijas vecumā - tikai katrs piektais nešaubās par savu finansiālo labklājību vecumdienās, bet vairāk nekā 40% aptaujāto jūtas nedroši, informēja "Luminor Bank" pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākais "Novecošanās ziņojums 2024" (Ageing Report 2024) prognozē, ka laika posmā līdz 2070.gadam Latvijā gaidāms lielākais samazinājums pensijas attiecībai pret algu, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) pārstāvji.

Patlaban Latvijā lielākā vecuma pensija kādam pensionāram ir 43 000 eiro mēnesī, aģentūra LETA noskaidroja Valsts sociālas apdrošināšanas aģentūrā (VSAA).

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par pensiju aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) atcelšanu.

Ņemot vērā kopumā zemos pensiju apmērus un to prognozēto vēl zemāku atvietojuma līmeni nākotnē, nepieciešams virzīties uz "bāzes pensijas" noteikšanu visiem vecuma pensijas saņēmējiem - līdzīgi, kā tas jau ir gan Igaunijā, gan Lietuvā, tikšanās laikā atzinuši Latvijas Pensionāru federācijas pārstāvji, labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS).