Viņš atzīmēja, ka Ministru kabinets, Saeima, Valsts prezidenta institūcija, kuras atbildībā ir Nacionālās drošības padomes darba nodrošināšana, rēķinās ar visdažādākajiem iespējamiem scenārijiem.
Pēc prezidenta paustā, ik pa brīdim tiek testēts Latvijas drošības un tiesību aizsardzības iestāžu darbs. Tas var būt migrācijas izmantošana kā hibrīdierocis uz valsts austrumu robežas, vai, kā, piemēram, hibrīdoperācija, kuras laikā tiek izsūtītas e-pasta vēstules par iespējamām bumbām skolās un bērnudārzos.
"Mums ir jābūt gataviem jebkuram scenārijam. Es negribētu kaut kādā veidā izcelt vienu vai otru apdraudētības pakāpi. Ir aktīva diplomātija, lai stiprinātu sabiedroto klātbūtni Latvijā. Tāpat ir daudz mājasdarbu. Jāsaprot arī tas, ka nākamie četri līdz seši gadi būs sarežģīti. Mēs redzam, kas notiek Ukrainā un Izraēlā, kādas ir tendences Eiropā," sacīja Rinkēvičs.
Pēc viņa teiktā, iespējams, mazāk būtu jāpavada laiks savstarpējos kašķos, bet jākoncentrējas uz valsts drošības stiprināšanu visos iespējamos veidos. Prezidents uzsvēra, ka valsts drošība ir galvenā prioritāte un tā ir jāstiprina katru dienu.
Siliņa piekrita Rinkēviča teiktajam un uzsvēra, ka kopējā drošības situācija tiek veicināta ar obligāto militāro dienestu, NATO klātbūtni Baltijas jūrā, mediju interesi par to, kas notiek uz Latvijas robežas, kā arī valdības dienaskārtībā esošo jautājumu par militārās industrijas attīstību Latvijā.
"Kopumā Latvija pakāpeniski mainās - no lēnprātīgas, mierīgas dzīves bez ārēja apdraudējuma, pārkārtojas uz lielāku gatavību valstiskā līmenī," sacīja Siliņa.
Tāpat Ministru prezidente aicināja, katram izdarīt savu darbu, tā kopīgi kļūstot stiprākiem.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Pievienojiet komentāru
Anonīmi komentāri
Atbilēt
Anonīmi komentāri