• Leokādija,
  • Leontīne,
  • Ligija,
  • Lonija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


IZM komentējusi, kurās skolās vērojamas problēmas ar mācībām latviešu valodā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 20:17, 06.10.2023


Problēmas ar mācību procesa īstenošanu latviešu valodā ir novērojamas atsevišķās izglītības iestādēs, kur pret pāreju uz izglītību valsts valodā vērojama vairāk formāla attieksme un tai veltīta nepietiekama uzmanība, informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).


Foto: LETA

Pāreju uz "vienotu skolu" jeb mācībām tikai latviešu valodā ministrija kopumā vērtē kā sekmīgu - pārsvarā mācību process notiek latviešu valodā.

IZM arī uzsvēra skolas sadarbības ar vecākiem nozīmi, skaidrojot pārmaiņu procesu. Tāpat novērots, ka sekmīgāk pāreja uz mācībām valsts valodā noris skolās, kuras veido sadarbību ar citām izglītības iestādēm, kur līdz šim skolēni mācījušies tikai latviešu valodā.

LETA jau ziņoja, ka ar jauno mācību gadu Latvijas mazākumtautību skolu vispārējās izglītības pamatizglītības programmās sākās pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā, reformā pirmās iesaistot 1., 4. un 7.klases.

2022.gada oktobrī Saeima pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā.

Ar nākamā gada 1.septembri mācības tikai latviešu valodā tiks īstenotas arī 2., 5. un 8.klasēs, savukārt ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasēs.

Pēc IZM rīcībā esošās informācijas, grozījumi attieksies uz 136 pirmsskolas izglītības iestādēm, tai skaitā privātajās izglītības iestādēm, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas. Tas ir 27,3% no kopējā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita. Pirmsskolas mazākumtautību izglītības programmu tajās apgūst 13 345 bērni.

Savukārt izglītības iestādes, kas īsteno mazākumtautību pamatizglītības programmu, ir 129 jeb 20,4% no kopējā skolu skaita. Skolēnu skaits, kas apgūst pamatizglītības mazākumtautību izglītības programmu, ir 43 258 jeb 19,5% no kopējā skolēnu skaita.

Jau pašlaik 1.-6.klašu skolēni latviešu valodā apgūst vismaz 50% no mācību satura, savukārt no 7. līdz 9. klasei - vismaz 80% apmērā, bet vidusskolas posmā jaunieši latviešu valodā apgūst visus mācību priekšmetus. Vienlaikus pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē mazākumtautību skolēni interešu izglītības programmā varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi.

IZM ieskatā ar lielākiem vai mazākiem izaicinājumiem pārejā uz mācībām tikai valsts valodā, visticamāk, saskarsies visas mazākumtautību skolas un pirmsskolas. Kā potenciālie riski, pārejot uz mācībām tikai valsts valodā, varētu būt saistīti ar nevienlīdzīgo latviešu valodas prasmes līmeni starp izglītojamiem, kā arī ne no visiem pedagogiem, kuri šobrīd strādā mazākumtautību izglītības programmās, varētu būt sagaidāmas atbilstošas latviešu valodas lietošanas prasmes.

Gadā pirms reformas nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ darbu zaudējuši 64 pedagogi no kopumā 116 pedagogiem, kam konstatētas neatbilstošas valodas zināšanas. 27 pedagogi ir atstādināti uz trim mēnešiem, bet 15 pedagogi atrodas pārejošā darba nespējā.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) vairākkārt uzsvērusi, ka pašvaldību izglītības pārvaldēm kopā ar skolu direktoriem jānodrošina skolotāji, kas runā latviski ne tikai "uz papīra".

Lai pārbaudītu, vai mazākumtautības skolās pedagogu latviešu valodas zināšanas atbilst prasītajam, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) plāno īstenot četrus monitoringa pasākumus, tostarp apmeklēt skolas kopā ar pašvaldībām. Iecerētas arī kārtējās akreditācijas, lai pārliecinātos par mācību procesa norisi, un direktoru vērtēšana.

Tāpat tiks veiktas pārbaudes pēc dienesta rīcībā nonākušās informācijas par iespējamu neatbilstību.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Salacgrīvā jaunajam tiltam pār Salacu izbūvēti visi balsti

Salacgrīvā jaunajam tiltam pār Salacu ir izbūvēti visi balsti un līdz pusei uzbīdītas laiduma konstrukcijas sijas, aģentūru LETA informēja VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) pārstāvji.

Sabiedrība NMPD darbiniekiem būs tiesības izmantot gāzes baloniņus

Saeimas deputāti šodien trešajā lasījumā pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā, kas paredz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku tiesības izmantot gāzes baloniņus.

Sabiedrība Latviju vizītē apmeklēs Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs

Latviju ceturtdien vizītē apmeklēs Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Sabiedrība Maija vidus Latvijā bijis 2,5 reizes mitrāks par normu

Maija otrajā dekādē nokrišņu daudzums valstī vidēji sasniedza 49,7 milimetrus jeb 259% no normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.

Lasiet arī

Interesanti fakti Naktī un no rīta daudzviet ilgstoši līs

Piektdien naktī un no rīta Latvijā būs pārsvarā apmācies un lietains laiks, prognozē sinoptiķi.

Veselība Saeima iniciatīvu par brīvdienām menstruāciju laikā nodod Ministru kabinetam

Saeima ceturtdien nodeva Ministru kabinetam iniciatīvu par divu apmaksātu brīvdienu ieviešanu sievietēm menstruāciju laikā.

Pasaule EP apstiprina jaunus tarifus Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības precēm

Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien atbalstīja tarifu paaugstināšanu mēslošanas līdzekļiem no Krievijas un Baltkrievijas un šo valstu lauksaimniecības produktiem, tā tiecoties samazināt Eiropas Savienības (ES) atkarību no tiem, informēja EP preses sekretāre Latvijā Kirstīne Liepiņa.

Ekonomika Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī Latvijā pieaudzis līdz 7,4%

Latvijā šogad pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis bija 7,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, kas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk airāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā un par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati.