Saeimā neatvēlēs laiku jaunu spīkera amata kandidātu iztaujāšanai

Trešdien parlamentā notiek Saeimas Prezidija locekļu izraudzīšanās, līdz šim nespējot ievēlēt jaunu Saeimas spīkeri. Nosacītā pirmajā spīkera vēlēšanu kārtā trīs balsojumos neviens no kandidātiem neieguva balsu vairākumu. Pirmajos divos balsojumos kā kandidāti piedalījās Gunārs Kūtris (ZZS) un Māris Sprindžuks (AS), savukārt noslēdzošajā balsojumā Kūtrim neieguva vismaz puses deputātu balsis.

Pēc neveiksmīgā mēģinājuma tikt pie jauna Saeimas priekšsēdētāja Saeimas sēdes vadītāja Zanda Kalniņa-Lukaševiča (JV) informēja klātesošos, ka jāizvirza jauni kandidāti, tam piedāvājot atvēlēt stundu laika.

Minētais priekšlikums guva deputātu atbalstu, taču opozīcijas partijas - Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" - rosināja dot iespēju deputātiem iztaujāt jaunos Saeimas spīkera amata kandidātus. NA līderis Raivis Dzintars uzsvēra, ka tam optimāli vajadzētu nedēļu, piebilstot, ka pirms lēmuma pieņemšanas un balsošanas ir būtiski uzklausīt augstā amata pretendentus.

Saeimas vairākums balsojumā šādu iespēju noraidīja, līdz ar to Saeima šodien balsos par vienu vai vairākiem Saeimas priekšsēdētāja amata kandidātiem, kuri par šādiem amata pretendentiem vismaz publiski būs kļuvuši vien stundu pirms balsojuma.

Kā viena no potenciālajām amata kandidātēm patlaban tiek minēta deputāte Daiga Mieriņa (ZZS). Par labu viņas kandidatūrai varētu nosliekties arī "Jaunā vienotība" (JV) un "Progresīvie", kuri pirmajās vēlēšanās bija pret Kūtri.

Kūtris līdz šim bija minēts kā koalīcijā akceptu guvis kandidāts šim amatam, taču pēdējās dienās viņa izteikumi medijos radīja sašutumu un jautājumus par atbilstību amatam. Kūtri amatam virzīja ZZS, lai arī koalīcijas partneri vēlējās, lai ZZS "apdomātos".

Šodien Saeimā paredzēts lemt arī par citām izmaiņām Prezidija sastāvā.

Mieriņa dzimusi 1969.gada 3.martā. 1995.gadā viņa beigusi Latvijas Lauksaimniecības universitāti, specializējoties dārzkopībā, savukārt 2009.gadā Rīgas Tehniskajā universitātē ieguvusi maģistra grādu vispārējā kvalitātes vadībā.

Mieriņa 2001.gadā strādāja Valsts ieņēmumu dienestā kā kontroles daļas galvenā speciāliste. Šī paša gada martā viņa kandidēja Rīgas rajona Carnikavas pagasta padomes vēlēšanās no saraksta "Par savu pagastu" un tika ievēlēta par deputāti.

Savukārt 2009.gada jūnijā Mieriņa Carnikavas novada domes vēlēšanās kandidēja no ZZS, partijas "Jaunais laiks" un partijas "Visu Latvijai!" saraksta un kļuva par novada domes priekšsēdētāju.

2013.gadā Mieriņa kandidējusi Carnikavas novada domes vēlēšanās no "Centriskās partijas "Latvijas Zemnieku savienība"" saraksta, kad atkārtoti ievēlēta par Carnikavas novada domes priekšsēdētāju.

2015.gadā Mieriņu no šī amata atcēla, bet aptuveni pēc mēneša - 2016.gada 20.janvārī - iecēla atpakaļ. Novada domes priekšsēdētājas amatu Mieriņa ieņēma līdz pat 2022.gadam, kad kandidēja 14.Saeimas vēlēšanās no ZZS saraksta, kad tika ievēlēta par Saeimas deputāti.

Savas profesionālās darbības laikā Mieriņa bijusi Latvijas Pašvaldību savienības Revīzijas komisijas locekle, Reģionālās attīstības un sadarbības komisijas locekle, Sporta apakškomisijas locekle, Latvijas Piekrastes Pašvaldību apvienības locekle un Satiksmes ministrijas optiskā tīkla uzraudzības komitejas locekle.