• Daira,
  • Dairis
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Arī lauksaimnieki aicina neatbalstīt Dabas atjaunošanas regulu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 12:39, 11.07.2023


Atklātā vēstulē, ko parakstījušas 17 Latvijas lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas (NVO), Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicināti neatbalstīt Dabas atjaunošanas regulu, informēja organizāciju pārstāvji.


Ilustratīvs foto.

Lauksaimnieku NVO uzsver, ka priekšlikumos iekļautās prasības negatīvi ietekmēs Latvijas tautsaimniecību kopumā, jo ir izstrādātas vispārīgi un kopumā visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, neskatoties uz katras valsts individuālo un atšķirīgo situāciju vidē.

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis uzsver, ka dabas aizsardzība un saglabāšana ir jāīsteno ar atbilstošiem instrumentiem, pilnvērtīgi izvērtējot faktisko situāciju un visus ietekmējošos faktorus, lai izpildāmo prasību pamatojums un sasniedzamais rezultāts atbilstu valsts nacionālajām vajadzībām un mērķiem.

"Aicinām EP deputātus neatbalstīt priekšlikumu virzību regulai par dabas atjaunošanu tālāku virzību pirms nav adekvāti, padziļināti izvērtēta priekšlikumu ekonomiskā, sociālā un finansiālā ietekme uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības sektoriem dalībvalstīs, kā arī ietekme uz pārtikas nodrošinājumu," norāda Gūtmanis.

Vienlaikus lauksaimniecības NVO pārstāvji atzīmē, ka Latvija atbalsta priekšlikuma galveno mērķi - uzlabot sugu, dzīvotņu un ekosistēmu stāvokli, lai sekmētu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, klimata un cilvēku labā, bet EK sagatavotā regulas priekšlikumā izvirzītie dabas atjaunošanas mērķi un to sasniegšanas termiņi ir ambiciozi, nesamērīgi un dārgi, kas būtiski ietekmēs Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgo nozaru attīstību.

Latvija lauksaimniecībā izmantojamā zeme veido 30% kopējās zemes platības, kas ir viens no zemākajiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvariem ES. Vienlaikus Latvija ir viena no retajām dalībvalstīm ar augstāko organisko augšņu platību īpatsvaru valsts lauksaimniecībā izmantojamo zemju struktūrā, skaidro lauksaimnieki, norādot, ka regulas priekšlikums fokusējas uz vides stāvokļa un bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu ES un tās dalībvalstīs, bet ir svarīgi ņemt vērā arī aktuālos procesus ES un pasaulē, tostarp kara Ukrainā radīto ES enerģētisko krīzi un ietekmi uz globālo pārtikas pieejamību.

"Īstenojot darbības dabas aizsardzības virzienā nav pieļaujama pārtikas ražošanas samazināšanās, gan teritoriālā apjomā, gan kopējā vērtībā", teikts vēstulē.

Lauksaimnieku NVO uzver, ka pārtikas nodrošināšana ir nacionālās drošības jautājums katrai dalībvalstij un ES kopumā. Turklāt EK nav veikusi visaptverošu ietekmes novērtējumu, tādēļ nav informācijas, kas notiks, ja regula tiks apstiprināta.

Tāpat nozares pārstāvji pauž satraukumu, ka regula šī brīža redakcijā liecina, ka ES pārvaldes institūcijas vēlas lemt par zemes izmantošanu tās īpašnieka vietā, kā arī paredz appludināt būtiskas Latvijas zemes platības.

"Mūsu ieskatā Eiropas Komisija ir pārkāpusi jebkādas saprāta normas. Regula paredz, ka nāksies appludināt, jeb "Atgriezt dabīgos hidroloģisko procesus" organiskajās augsnēs," teic "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš norāda, ka Latvija gadu desmitiem ir investējusi miljonus meliorācijas sistēmu ierīkošanā, lai padarītu zemi saimnieciski derīgu, bet EK ieskatā sistēmas jārok ārā un zeme jāappludina.

"Diez vai kāds aizdomājas, ka meliorācijas sistēmas ir saistītas, un izrokot vienu tās posmu, citur var applūst ceļi, skolas, privātmājas. Šī regula ir nepārdomāta, sasteigta, un faktiski sāk atcelt zemes īpašnieka tiesības izmantot zemi pēc saviem ieskatiem," uzsver Lazdiņš.

Tāpat organizāciju pārstāvji vērš uzmanību, ka kā Latvija arī EP Lauksaimniecības un lauku attīstības, Zivsaimniecības un Vides komitejas uzsvērušas nesamērīgās prasības, un to, ka nav veikts adekvāts visaptverošs ietekmes novērtējums uz lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēm un pārtikas nodrošinājumu, un ir noraidījušas priekšlikuma tālāku virzību.

Jau ziņots, ka 36 Latvijas zinātnieki atklātā vēstulē aicina Latvijas EP deputātus Dabas atjaunošanas regulu atbalstīt.

Zinātnieki uzsver, ka dabas aizsardzība un atjaunošana, kā arī agroķīmiskā piesārņojuma mazināšana, ir būtiski svarīga pārtikas drošības uzlabošanā un ilgtermiņa ražošanas nodrošināšanā. Lielākie draudi pārtikas drošībai ir saistīti ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības, un līdz ar to arī ekosistēmu, pakalpojumu zudumu.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Darba devējam būs tiesības samazināt dīkstāves atlīdzību līdz 70% (+VIDEO)

Asas diskusijas notika par koplīguma vienpusēju izbeigšanu.

Sabiedrība Pie Saeimas notiks dziedošais protests par transpersonu tiesībām Latvijā

Šodien no plkst.8.30 līdz 9.10 pie Saeimas notiks dziedošais protests par transpersonu tiesībām Latvijā, aģentūru LETA informēja Rīgas kvīru kora vadītājs Jurģis Kalniņš.

Sabiedrība Pēcpusdienā Zemgalē gaisa temperatūra tuvosies +20 grādiem

Ceturtdienas pēcpusdienā Latvijā gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +15..+20 grādiem, siltākais laiks gaidāms Kurzemes austrumos un Zemgalē, prognozē sinoptiķi.

Sabiedrība Filmas «Straumes» veidotāji saņems Triju Zvaigžņu ordeni!

Saskaņā ar Ordeņu kapitula lēmumiem piešķirti augstākie Latvijas valsts apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts.

Lasiet arī

Ekonomika LOSP: Jautājums par Riska fonda ieviešanu ir atlikts

Latvijā jautājums par Riska fonda ieviešanu ir atlikts, jo lauksaimniekiem ir būtiskas viedokļu atšķirības par tā finansēšanu, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Ekonomika Latvijas kooperatīvi veiksmīgi iesēja rapsi (+VIDEO)

Pārziemošana ir viens no izteiktākajiem riskiem, ar ko saskaras lauksaimnieki.

Ekonomika 95% Rucavā audzēto dzērveņu tiek pārdotas Polijā (+VIDEO)

Audzēšana prasa ļoti daudz roku darba – no stādīšanas, kopšanas vasarā līdz ražas novākšanai, apstrādei rudenī.

Ekonomika LAD: zemes saimnieki var pieteikties 2025. gada ekoshēmu atbalstam (+VIDEO)

Resors ir ieinteresēts samazināt amonjaka ieviešanu.