• Zigfrīda,
  • Zigrīda,
  • Zigrīds
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Šmits norādījis, kas jāņem vērā ES mērķu noteikšanā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 21:29, 13.06.2023


Eiropas Savienības (ES) mērķu noteikšanā ir jāņem vērā katras dalībvalsts reģionālās, ekonomiskās un vides atšķirības, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes neformālajā sanāksmē Stokholmā, kas noslēdzās otrdien, pauda zemkopības ministrs Didzis Šmits (AS).


Foto: LETA

Zemkopības ministrijā (ZM) informēja, ka sanāksmē dalībvalstis diskutēja par ES lauksaimniecības un mežsaimniecības ieguldījumu pārtikas, lopbarības, šķiedrvielu un energoapgādes drošībā un ilgtermiņā efektīvu bioekonomiku klimatneitrālā pasaulē.

ZM skaidro, ka Zviedrija kā prezidējošā valsts ES Padomē rosināja ES dalībvalstis apspriest lauksaimniecības un mežsaimniecības iespējas un apstākļus Zaļā kursa veicināšanā ES līmenī, sasniedzot zemes izmantošanas ilgtermiņa mērķus un nodrošinot politikas saskaņotību.

Vienlaikus ZM informē, ka Latvija uzskata, ka bioekonomikai, ievērojot tās nozīmi Zaļā kursa nodrošināšanā, ir jābūt saskaņā ar esošajām un vēl topošajām regulējuma iniciatīvām.

Lai nodrošinātu līdzsvarotu teritorijas attīstību un politikas saskaņotību, normatīvu izstrādē jāiesaista visas ieinteresētās sabiedrības grupas, tostarp ES institūcijas un Eiropas Komisijas komitejas un darba grupas, un pilnvērtīgi jāinformē dalībvalstu eksperti par aktuālajām ES iniciatīvām, norāda ministrijā, uzsverot, ka tikai ņemot vērā sniegtos viedokļus, būs iespējams izvairīties no pretrunām un nodrošināt lēmumu saskaņotu pieņemšanu un ieviešanu.

Šmits sanāksmē uzsvēra, ka ES ir dažādi bioekonomikas reģioni, tie mēdz būt dažādi pat vienā valstī. "Tas ir jāapzinās un iespējami jāizmanto katras konkrētās teritorijas ekonomiskais, sociālais, enerģētikas, klimata, vides un sabiedriskais potenciāls," viņš pauda.

Tāpat ZM informē, ka lauksaimniecības ministri diskutēja par līdzekļiem un politikas instrumentiem Zaļā kursa īstenošanā lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.

ZM norāda, ka būtisks ir primāro ražotāju, lauksaimnieku, mežsaimnieku un nevalstisko organizāciju viedoklis. Lai primārie ražotāji ilgtermiņā būtu galvenie biomasas nodrošinātāji un galvenie lauku attīstības veicinātāji, ir jāstiprina primāro ražotāju konkurētspēja, vienlaikus ievērojot vides aizsardzību un klimata aspektus.

Tāpat sanāksmē Latvijas delegācija vērsa uzmanību uz to, ka zemes izmantošanas potenciāls zaļajā pārejā būs īstenojams, ja tiks stiprināta pētniecība un inovācija, nodrošinot efektīvāku zināšanu pārnesi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Savukārt jaunāko tehnoloģiju un zinātniskajos pētījumos balstītu ideju pārnese Zaļā kursa īstenošanā būs iespējama, ja tiks stiprināta mācību un konsultāciju pakalpojumu pieejamība.

Vienlaikus bioekonomikas attīstība, pāreja uz aprites ekonomiku un augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu nebūs iespējama bez nozīmīga finanšu ieguldījuma, uzsver ZM.

Ministrijā atzīmē, ka ES lauksaimniecības ministri vairākkārt uzsvēruši bioekonomikas nozīmi Eiropas Zaļā kursa vides un klimata mērķu sasniegšanā. Norādīts arī, ka bioekonomika ir reformētās Kopējās lauksaimniecības politikas neatņemama sastāvdaļa.

Sanāksmē Latvijas delegācija atzinīgi novērtējusi ES politikas saskaņotību ar bioekonomikas politiku, kā arī atbalsta reģionu, vietējo īpatnību un primāro ražotāju nozīmes stiprināšanu, norāda ZM.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Inese Lībiņa-Egnere: Rīgā jāpanāk progress Īpašā tribunāla izveidē

Šodien Rīgā notiek starptautiska sanāksme, kurā tiek izstrādāti tiesiski mehānismi, lai izveidotu Īpašo tribunālu agresijas noziegumam pret Ukrainu.

Sabiedrība Latvijā atrada veidu, kā strādāt ar «grūtiem» bērniem (+VIDEO)

Jaunizveidotās speciālistu komandas sniegs būtisku atbalstu uzvedības izaicinājumu risināšanā.

Sabiedrība Kažociņš: Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas

Baltijas valstis ir tehnoloģiski ļoti ievainojamas, un tas ir jāsaprot, komentējot konstatētos zemūdens kabeļu bojājumus Baltijas jūrā, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja bijušais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.

Sabiedrība Nākamās nedēļas sākumā, kļūstot siltākam, sniegs nokusīs

Pēc ziemīgas nedēļas nogales jau pirmdien Latvijā atgriezīsies siltāks laiks. Kurzemē sniegs nokusīs strauji, citviet tas notiks pakāpeniskāk, prognozē sinoptiķi.

Lasiet arī

Veselība Aicina antibiotikas lietot piesardzīgi

Šonedēļ, Pasaules Antibiotiku nedēļas laikā, Zāļu valsts aģentūra (ZVA) aicina iedzīvotājus antibiotikas lietot tikai pēc ārsta norādījumiem un ievērot pareizu lietošanas kārtību, lai novērstu antimikrobiālās rezistences attīstību un saglabātu šo zāļu efektivitāti nākotnē.

Sabiedrība Aicina prezidentu nepieļaut atteikšanos no obligātā eksāmena dabaszinātnēs

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopā ar sadarbības partneriem nosūtījusi oficiālu vēstuli valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.

Ekonomika Meža nozares produkcijas eksports deviņos mēnešos sarucis par 0,1%

Meža nozares produkciju Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja 2,529 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 0,1% mazāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Zemkopības ministrijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Valsts kancelejā apvienos departamentus; protestā darbinieki amatus pametīs

Valsts kancelejas direktors nolēmis apvienot Komunikācijas departamentu un Stratēģiskās komunikācijas departamentu, plānojot, ka darbu neviens nezaudēs, tomēr, izmaiņām nepiekrītot, daļa cilvēku darbu atstās, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.