• Armanda,
  • Armands
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Jūras administrācija brīdina par drošības pasākumiem uz ūdens (+VIDEO)

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
VS.LV 11:50, 20.04.2025


Ir uzsākts darbs pie esošās situācijas izpētes, lai rastu iespēju rosināt izmaiņas spēkā esošajos normatīvajos aktos.


Pašlaik aktīvi notiek kuģu pārbaude, gatavojoties jaunajai sezonai.

Latvijas Jūras administrācijā (JA) notika sanāksme par pasažieru pārvadāšanas drošību Rīgas pašvaldības ūdeņos. Ar Rīgas pašvaldības ūdeņos strādājošo pasažieru kuģu īpašniekiem tikās JA, Rīgas Domes, Rīgas Pašvaldības policijas, Rīgas brīvostas, Rīgas ostas policijas un MRCC pārstāvji.

Tikšanās laikā sanāksmei attālināti pievienojās arī Satiksmes ministrijas speciālisti un Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča, lai runātu par cilvēku ar īpašām vajadzībām piekļūstamību ūdens transportam. G. Anča uzsvēra, ka lielākajā daļā Eiropas valstu tā sen vairs nav problēma, taču Latvijā problēmas rada gan nokļūšana uz kuģa, gan drošība, turklāt jautājums ir ne tikai par kuģiem, bet arī par piestātnēm. Kuģu īpašnieki apliecināja, ka nepieciešamības gadījumā kuģu apkalpju locekļi uznesot cilvēkus ratiņkrēslos uz kuģu klāja. G. Anča iebilda, ka šāda pārvietošana neesot uzskatāma par drošu, turklāt cilvēku motorizētā ratiņkrēslā, kas jau tukšs sver vismaz 120 kilogramus, panest vispār neesot iespējams. Īpašnieku pārstāvji atzina, ka kuģu pārbūvēšana būtu ļoti sarežģīta, pat ja līdzekļi tam izdotos piesaistīt no Eiropas fondiem.

Savukārt runājot par piestātņu pārbūvi, Rīgas domes speciālists apliecināja, ka tā varētu būt iespējama. Kuģu īpašnieki aizrādīja, ka pārbūves darbus nedrīkst plānot kuģošanas sezonas laikā.

Visas ieinteresētās puses vienojās, ka iesākumam vajadzētu nodrošināt informācijas pieejamību par katru no pasažieru kuģiem, lai cilvēki ar īpašām vajadzībām varētu saprast, kuri kuģi jau pašlaik viņiem ir piekļūstami.

Sanāksmes turpinājumā klātesošie apsprieda jau iepriekšējā gadā aktualizēto jautājumu par apzīmējumiem uz tiltiem, kas norāda starp kuriem balstiem ir atļauts izbraukt kuģošanas līdzekļiem. Pašlaik ir norādīts, starp kuriem balstiem drīkst kuģot visi peldlīdzekļi, un starp pārējiem balstiem tas ir aizliegts. Taču ir ieplānots apzīmēt, kur izbraukšana ir ieteicama - galvenokārt lielākajiem pasažieru un atpūtas kuģiem, un kur tā nav aizliegta - mazākajiem ūdens transporta līdzekļiem. Diemžēl kavējās jauno apzīmējumu uzkrāsošana uz tiltu konstrukcijām - Rīgas domes pārstāvis uzsver, ka dome joprojām nav saņēmusi vēstuli ar norādījumiem, kādiem tieši šiem apzīmējumiem jābūt.

Kuģotājiem sāpīgs ir jautājums par Daugavā izliktajiem zvejas tīkliem un murdiem, jo pasažieru pārvadājumu sezona parasti noslēdzas 15 oktobri, bet zvejas sezona sākas jau 1.oktobrī. Pašvaldības policijas pārstāvji apliecināja, ka izsniegto zvejas licenču apjoms ir ļoti liels un tas tiešām rada problēmas.

Vairāku kuģu īpašnieku kompāniju pārstāvji ir vērsušies JA ar lūgumu par izmaiņām esošajā regulējumā attiecībā uz kuģu vadītāju kvalifikācijas prasībām iekšējos ūdeņos. Problēma ir akūts pasažieru kuģīšu kapteiņu trūkums. Spēkā esošais regulējums paredz, ka pasažieru un izbraukuma kuģu vadīšanai nepieciešams diploms "Kuģu kapteinis iekšējos ūdeņos līdz 50 BT", taču šādu diplomu ieguvēju skaits ir ļoti neliels. Kuģu īpašnieki lūdz atļaut vadīt līdz 12 metriem garus pasažieru un izbraukuma kuģus ar CSDD izsniegtajām mazizmēra kuģu vadītāju apliecībām, tāpat kā atļauts vadīt komercdarbībai izmantojamus atpūtas kuģus. JA atbildīgie speciālisti skaidroja, ka ir jāatrod līdzsvars starp kuģu īpašniekiem uzlikto slogu un kuģošanas drošību, jo CSDD izsniegto apliecību saņemšana pašlaik ir pārāk vienkāršota. Taču ir uzsākts darbs pie esošās situācijas izpētes, lai rastu iespēju rosināt izmaiņas spēkā esošajos normatīvajos aktos.

Jau ilgāku laiku nav iespējams atrisināt jautājumu par peldlīdzekļu ātruma kontroli uz ūdens - par to sūdzas gan peldētāji, gan airētāji, gan arī pasažieru kuģu īpašnieki. Pašvaldības policijas speciālisti skaidroja, ka joprojām nav izdevies panākt regulējama izmaiņas, kas noteiktu, kādus radarus var lietot uz ūdens. Jautājuma risināšanā jāiesaistās vairākām ministrijām, taču birokrātisku problēmu dēļ to sakārtot joprojām nav izdevies.

Pašlaik aktīvi notiek kuģu pārbaude, gatavojoties jaunajai sezonai. Speciālisti atzīst, ka iepriekšējā sezona bijusi relatīvi mierīga, bez nopietniem pārkāpumiem vai incidentiem.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Latvijas sabiedrība gada laikā kļuvusi pesimistiskāk noskaņota par nākotni

Latvijas sabiedrība gada laikā kļuvusi pesimistiskāk noskaņota par nākotni, liecina Valsts kancelejas pasūtītā aptauja par Latvijas sabiedrības noturību Krievijas kara Ukrainā kontekstā.

Sabiedrība Otrajās Lieldienās saule mīsies ar mākoņiem, dažviet atnesot lietu

Otrajās Lieldienās saule mīsies ar mākoņiem, dažviet atnesot īslaicīgu lietu, iespējams, arī pērkona negaisu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Sabiedrība Alūksnes novadā veido unikālu iedzīvotāju padomes modeli (+VIDEO)

"Saskatām, ka šāds iedzīvotāju padomes modelis mūsu novadam ir piemērots".

Sabiedrība Ar zinātni saskārušās trīs ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju (+VIDEO)

"Tā ir daļa no sabiedrības dzīves un tās izgudrojumi ir ieausti mūsu ikdienā".

Lasiet arī