• Jadviga,
  • Laura
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


«ABLV Bank» aktīvi pērn atgūti 112,4 miljonu eiro apmērā

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 06:42, 13.01.2023


Likvidējamās "ABLV Bank" likvidatori pagājušajā gadā atguvuši aktīvus kopumā 112,442 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,5 reizes mazāk nekā 2021.gadā, liecina bankas publiskotā informācija.

Vienlaikus bankas likvidācijas izdevumi 2022.gadā veidoja 35,308 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2021.gadu ir samazinājums par 18,9%.

Tādējādi kopš 2018.gada 13.jūnija, kad sākās bankas pašlikvidācijas process, "ABLV Bank" likvidatori atguvuši kopumā gandrīz 1,259 miljardus eiro, tostarp 2018.gadā tika atgūti 355,493 miljoni eiro, 2019.gadā - 393,767 miljoni eiro, 2020.gadā - 109,797 miljoni eiro, bet 2021.gadā - 287,058 miljoni eiro.

Savukārt "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi kopš pašlikvidācijas procesa sākuma kopumā veido 173,146 miljonus eiro, tostarp bankas likvidācijas izdevumi 2018.gadā bija 21,046 miljonu eiro apmērā, 2019.gadā - 36,873 miljonu eiro apmērā, 2020.gadā - 36,386 miljonu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 43,533 miljonu eiro apmērā.

2022.gada decembrī "ABLV Bank" likvidatori atguvuši bankas aktīvus 881 000 eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes mazāk nekā mēnesi iepriekš. No izsniegtajiem kredītiem atgūti 855 000 eiro, bet no kustamās un citas mantas pārdošanas - 26 000 eiro.

Savukārt "ABLV Bank" likvidācijas izdevumi decembrī bija 2,39 miljonu eiro apmērā, tostarp darbiniekiem izmaksājamā darba samaksa un izmaksājamie atlaišanas pabalsti, iekļaujot nodokļus, bija 788 000 eiro, nepieciešamie izdevumi bankas mantas uzturēšanai un nepieciešamo darba telpu uzturēšanai likvidācijas laikā - 136 000 eiro, likvidatoru un likvidatoru palīgu atlīdzība, iekļaujot nodokļus, - 83 000 eiro, naudas un finanšu instrumentu glabāšanas izdevumi - 4000 eiro, bet citi likvidācijas izdevumi bija 1,379 miljoni eiro.

Pārskats arī liecina, ka 2022.gada 31.decembrī "ABLV Bank" pieteikto kreditoru prasījumi bija 1,225 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,5% mazāk nekā 2021.gada beigās, kad pieteiktie kreditoru prasījumi bija 1,666 miljardu eiro apmērā.

"ABLV Bank" kasē un prasībās uz pieprasījumu pret centrālajam bankām decembra beigās bija 1,031 miljards eiro, bankas prasības pret kredītiestādēm bija 136,165 miljoni eiro, kredītos banka bija izsniegusi 32,868 miljonus eiro, ieguldījumi finanšu instrumentos bija 31,096 miljoni eiro, bet ieguldījumi radniecīgo un asociēto uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 140,932 miljonus eiro.

Kopumā "ABLV Bank" aktīvi 2022.gada 31.decembrī bija 1,433 miljardu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāls un rezerves decembra beigās bija 178,992 miljoni eiro.

Publiskotajā informācijā arī minēts, ka līdz 2022.gada beigām vairāk nekā 16 000 bankas bijušo klientu ir atguvuši noguldījumus bankā. Klientiem ar konta atlikumiem līdz 100 000 eiro kopumā izmaksāti 452,9 miljoni eiro no "ABLV Bank" pārskaitītās summas Noguldījumu garantiju fondā.

Tāpat norit darbs ar kreditoriem, kuru prasījumu apmērs decembra beigās veidoja kopumā 1,22 miljardus eiro. Kreditoru prasījumu izmaksas tiek veiktas tikai tad, ja pēc pārbaudes netiek konstatēti normatīvos noteiktie šķēršļi šādu izmaksu veikšanai. Pārbaudes veic bankas nolīgta starptautiska konsultantu komanda no "Ernst & Young". Līdz decembra beigām pārbaudes pabeigtas 2830 kreditoriem.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka, maksimālai klientu un kreditoru interešu aizstāvībai un, ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas lēmumu par likvidācijas procesa sākšanu, "ABLV Bank" akcionāri ārkārtas sapulcē 2018.gada 26.februārī nolēma pašlikvidēties, savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome 2018.gada 12.jūnijā atļāva "ABLV Bank" sākt pieteikto pašlikvidācijas procesu. Eiropas Centrālā banka no 2018.gada 12.jūlija ir anulējusi "ABLV Bank" izsniegto licenci.

"ABLV Bank" problēmas radās pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkla ("FinCEN") 2018.gada februāra vidū paziņotā, ka tā plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.

"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.

"ABLV Bank" apsūdzības ir noraidījusi, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņojis, ka nav atradis pierādījumus "ABLV Bank" vadības iesaistei kukuļdošanā, kā to savā ziņojumā bija apgalvojusi "FinCEN".


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Vecrīgā notiks ekumeniskais krustaceļš

Šodien Vecrīgā norisināsies ekumeniskais krustaceļš, aģentūru LETA informēja Latvijas Romas Katoļu baznīcā.

Sabiedrība Vērmanes dārzā notiks Lieldienu svētku gadatirgus

Šodien un rīt, 19.aprīlī Rīgā, Vērmanes dārzā notiks Lieldienu svētku gadatirgus, aģentūru LETA informēja pasākuma rīkotāji.

Sabiedrība Kas jāzina laivu īpašniekiem pirms navigācijas uzsākšanas (+VIDEO)

Viss sākas ar elementāro - eļļas maiņu, jo tā ir motora veselības pamatā.

Sabiedrība Lielā piektdiena atnesīs vasarai raksturīgus laikapstākļus

Lielā piektdiena atnesīs vasarai raksturīgus laikapstākļus, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķu prognozes.

Lasiet arī

Ekonomika SEB banka apstrīd hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodevu

Satversmes tiesa (ST) pēc "SEB bankas" pieteikuma ir ierosinājusi lietu un vērtēs, vai pamatlikumam atbilst pērn Latvijā ieviestā hipotekārā kredīta ņēmēju atbalsta nodeva, informēja tiesā.

Ekonomika Bankrotējusi banka nevar pārdot māju netālu no Brīvības pieminekļa

Maksātnespējīgā "PNB banka" atkārtotā cenu aptaujās ar 4,45 miljonu eiro sākumcenu piedāvā iegādāties īpašumu Raiņa bulvārī, Rīgā, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

Ekonomika Asociācija: Pērn augusi Latvijas iedzīvotāju spēja aizņemties

Vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, informēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz 2024.gada kreditēšanas indeksa datiem.