• Maiga,
  • Milija
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Asociācija: Pērn augusi Latvijas iedzīvotāju spēja aizņemties

Teksta izmērs Aa Aa
Ekonomika
VS.LV 14:39, 20.05.2024


Vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, informēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvji, atsaucoties uz 2024.gada kreditēšanas indeksa datiem.



Visbiežāk jaunu mājokli ar kredīta palīdzību iegādājas 31-35 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības kopējie ienākumi pārsniedz 2500 eiro mēnesī. Viņi aizņemas vidēji 90 000 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2022.gadā.

Vērtējot mājokļu cenu pieaugumu pērn, vidējās kredīta summas jauno mājokļu segmentā ir augušas par aptuveni 13%, sasniedzot 120 000 eiro. Tomēr 2023.gadā izvēle par 3% biežāk kritusi uz mājokļiem otrreizējā tirgū, kuru cenas mazāk ietekmēja būvmateriālu cenu kāpums.

No jauna izsniegto kredītu apjoms pērn samazinājies par aptuveni 15%. Joprojām dominē pieprasījums pēc kredītiem Rīgā un Pierīgā. Aptuveni 76% no izsniegtajiem mājokļu kredītiem ir galvaspilsētā un tās tuvējā apkārtnē, savukārt pārējie 24% ir Latvijas reģionos un reģionālajās pilsētās.

Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, "Swedbank" hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas vadītājs Baltijā Ainars Balcers norāda, ka kopumā kreditēšanas izaugsmei ir pamats - inflācija sarūk, algas aug un pirktspēja atgriežas, darba tirgus ir stabils, un līdz ar kreditēšanas reklāmas aizlieguma atcelšanu bankas ir kļuvušas pamanāmākas ar mājokļu kreditēšanas piedāvājumiem, it īpaši zaļās kreditēšanas iniciatīvām.

Jau ziņots, ka kreditēšanas indekss pērn pieaudzis līdz 130 punktiem no 125 punktiem 2022.gadā. Balcers atzina, ka indekss ir ar pozitīvu tendenci, bankas spēj kreditēt, bet uzņēmēju aizņemšanās potenciāls ir lielāks nekā uzņēmumi patlaban aizņemas.

Pērn nedaudz palielinājusies banku spēja kreditēt, kur no 159 indeksa punktiem 2022.gadā šis rādītājs pērn ir sasniedzis 162 punktus. Balcers skaidroja, ka to veicinājis brīvo līdzekļu pieejamības pieaugums bankās, kā arī nelielais kredītu atmaksu kavējumu īpatsvars.

Tikmēr banku vēlme kreditēt pieaugusi straujāk un pērn sasniedza 108 indeksa punktus salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad banku vēlme kreditēt tika vērtēta ar 96 punktiem. Balcers skaidroja, ka banku riska apetīte nav mainījusies, vienlaikus kapitāla atdeve pērn bijusi virs vidējā Eiropas Savienības līmeņa. Taču kavējošais faktors joprojām ir augstais ēnu ekonomikas līmenis.

Aizņēmēju vēlme aizņemties pērn samazinājusies no 112 punktiem 2022.gadā līdz 110 punktiem pērn. Balcers skaidroja, ka izsniegto aizdevumu apmērs pērn nav pieaudzis, kā arī samazinājies jaunu kredītu pieaugumu skaits. Arī vairākas nozares saskārušās ar izaicinājumiem, īpaši lauksaimniecība un meža nozare.

Aizņēmēju spēja aizņemties 2023.gadā sasniedza 141 indeksa punktu salīdzinājumā ar 131 punktu 2022.gadā. To veicinājusi nodokļu parādu samazināšanās, iekšzemes kopprodukta pastāvīgā izaugsme, mēneša vidējās darba samaksas kāpums, kā arī uzņēmumu uzkrātā kapitāla pieaugums, teica Balcers.

Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss ir komplekss mērījums, kas raksturo sabiedrības spēju un vēlmi aizņemties, kā arī banku sektora spēju un vēlmi kreditēt.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Ekonomika Būvniecības nozares pārstāvji iesaka valstij būt aktīvākai (+VIDEO)

Varas iestādēm būtu jākompensē pieaugošās enerģijas cenas ar nodokļu atvieglojumiem.

Ekonomika Latvijas Banka: tikai 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo pensiju plānu dalī (+VIDEO)

"Plaisa starp informētību un izpratni par 2.līmeni ir veidojusies gadu gaitā".

Ekonomika Aptauja: vasarā pieaug vēlme iegādāties mājokli Latvijā (+VIDEO)

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu samazinājies to klientu skaits, kuri pirms hipotekārā kredīta noformēšanas ir dzīvojoši sev piederošā dzīvoklī.

Ekonomika Stacijas laukumā bijušās spēļu zāles vietā plānots Hesburger restorāns

Stacijas laukumā bijušās spēļu zāles vietā plānots "Hesburger" restorāns, aģentūru LETA informēja "Hesburger" mārketinga un starptautiskās attīstības direktore Ieva Salmela.

Lasiet arī

Ekonomika «Trasta komercbankas» administrators pērn atguvis kopumā vien 292 eiro

Likvidējamās "Trasta komercbankas" administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā vien 292 eiro, kas ir būtiski mazāk nekā 2022.gadā un arī iepriekšējos gados, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis" publicētais pārskats.

Ekonomika Latvijas finanšu iestāžu peļņa 11 mēnešos sasniegusi 657,2 miljonus eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pērn 11 mēnešos strādāja ar 657,2 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Ekonomika Saeima turpinās strādāt pie valsts attīstības bankas izveides

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienojās turpināt darbu pie iespējas pārveidot AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ("Altum") par attīstības banku.

Sabiedrība Noraida NA rosinājumu dubultot plānoto banku virspeļņas nodokli

Saeima šodien noraidīja Nacionālās apvienības (NA) deputātu rosinātos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļu likumā, dubultot plānoto banku virspeļņas nodokli, lai "pilnvērtīgi reaģētu uz komercbanku rekordlielajiem un nepamatotajiem peļņu rādītājiem".