• Muntis,
  • Verners
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente


Laika ziņas
Facebook
Видео Video


Zelenska vizīte ASV dod signālu, ka Rietumi uzlūko Ukrainu kā NATO sastāvdaļu

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
LETA 13:22, 22.12.2022


Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vizīte Vašingtonā dod skaidru signālu, ka kolektīvie Rietumi ar ASV priekšgalā uzlūko Ukrainu kā faktisku NATO sastāvdaļu, pauda politologs Kārlis Daukšts.


Politologs Kārlis Daukšts.

Viņš teica, ka Ukrainas prezidenta vizīte ASV ir vēsturiski nozīmīga. Tā parāda, ka ASV ieskatā Ukraina ir aizstāvama tikpat cieši, kā būtu aizstāvama NATO teritorija. Politologs atzīmēja, ka līdz ar šo vizīti Ukraina kļūst par globālās stratēģijas nozīmīgu locekli, savukārt Zelenskis tiek uzlūkots par pasaules līmeņa politiķi.

Taujāts, vai Ukrainas prezidenta vizīte varētu paātrināt un arīdzan palielināt tai sniegto atbalstu, Daukšts sacīja, ka ASV prezidents Džo Baidens izmantoja Zelenska vizīti kā iekšpolitisku sviru pret ASV Kongresu. Politologs skaidroja, ka tas bija svarīgs solis, jo janvārī manīsies spēku līdzsvars ASV Kongresā, un militārās palīdzības sniegšana varētu kļūt sarežģītāka.

"Zelenska emocionālā un pārdomātā uzruna bez jebkādām šaubām ir veicinājusi ASV administrācijas un Kongresa atbalstu Ukrainas centieniem atkarot savu suverenitāti un savas robežas. Domāju, ka Kongress neliks nekādus šķēršļus ieroču piegādēm Ukrainai," sacīja politologs.

Jautāts, vai šī vizīte nākotnē varētu sekmēt Ukrainas uzņemšanu NATO, ņemot vērā arī to, ka ar valsts uzņemšanu aliansē ir saistīti vairāki riski, Daukšts akcentēja, ka riski ir skaidri redzami. Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklēja Minsku, kur tika piedāvāts Baltkrievijas teritorijā izvietot kodolieročus.

"Aizvien biežāka kodolieroču žvadzināšana pie Latvijas, Polijas un Lietuvas robežām un retorika par iespējamo kodolieroču izmantošanu kļuvusi par "modes lietu". Tāpēc NATO patlaban cenšas skatīties uz Ukrainas teritoriju kā uz militāri stratēģiski nozīmīgu elementu savās globālajās nostādnēs," teica politologs.

Daukšts arī norādīja, ka Ukrainas prezidentam bieži tiek pārmests, ka viņš lūdzas pēc ieročiem, bet patlaban Zelenski sāk salīdzināt ar kādreizējo Lielbritānijas premjerministru Vinstonu Čērčilu, kurš 1941.gada decembrī ieradās ASV un uzrunāja ASV Kongresu saistībā ar Otro pasaules karu.

Politologs norādīja, ka Čērčilam bija viens lūgums, ko veidoja trīs vārdi - ieročus, ieročus un ieročus. Tāpēc, Daukšta ieskatā, Zelenska salīdzināšana ar lūdzēju pēc ieročiem nav nedz pamatots, nedz adekvāta, jo Zelenskis ir savas valsts aizstāvis diplomātiskajā laukā.

Zelenskis trešdien Vašingtonas vizītes laikā teica uzrunu ASV Kongresam, tieši aicinot uz ilgtermiņa ASV atbalstu Ukrainai un norādot, ka šī palīdzība ir nevis labdarība, bet "investīcija globālajā drošībā un demokrātijā".

Zelenskis pateicās "katrai amerikāņu ģimenei" par ASV sniegto palīdzību Ukrainai, sakot uzrunu, kuras mērķis bija pretoties augošai skepsei par ASV militāro palīdzību apstākļos, kad karš Ukrainā ieilgst un turpināsies arī nākamgad.

Apmēram 300 dienas pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins sāka pilna apjoma iebrukumu Ukrainā ar cerībām to ātri iekarot, Zelenskis devās braucienā uz Vašingtonu, kur tika sagaidīts kā varonis. Šis ir Zelenska pirmais ārzemju brauciens kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma 24.februārī.

Zelenskis pateicās par ASV sniegto palīdzību Ukrainai un sacīja, ka jaunais gads iezīmēs ''pagrieziena punktu" cīņā pret Krieviju.

"Pretēji visiem apstākļiem un drūmākajiem scenārijiem, Ukraina ir sveika un vesela," Zelenskis sacīja uzrunā, kas izpelnījās ovācijas. "Jūsu nauda nav labdarība. Tā ir investīcija globālajā drošībā un demokrātijā, ar kuru mēs rīkojamies visatbildīgākajā veidā."

Zelenskis aicināja ASV kongresmeņus darīt vairāk Ukrainas labā smagajos ziemas mēnešos, piešķirot tai vairāk ieroču un finansiālās palīdzības. "Mums ir artilērija. Paldies. Vai ar to pietiek? Ja godīgi - ne gluži," sacīja Zelenskis.

Pārstāvju palātas spīkere Nensija Pelosi salīdzināja Zelenska uzrunu ar Čērčila vizīti ASV dažas dienas pēc Japānas uzbrukuma Pērlharborai, un arī Zelenskis nebaidījās vilkt paralēles.

Salīdzinot Ukrainas spēkus ar amerikāņu karavīriem Otrā pasaules kara frontēs, Zelenskis sacīja, ka Krievijas karaspēks "dedzina un iznīcina visu", "citai [Hitlera] tirānijai līdzīgā" veidā. "Ukraina notur savas līnijas un nekad nepadosies," teica Zelenskis, izpelnoties aplausus.

Ukrainai ir liels atbalsts ASV, bet vairāki republikāņu kongresmeņi ir kritiski noskaņoti, uzskatot ASV atbalstu Ukrainai par nodokļu maksātāju naudas izšķiešanu.

Zelenskis savā uzrunā pateicās gan demokrātu, gan republikāņu politiķiem, bet uzrunas mērķis bija arī pretoties kara radītajam nogurumam, sevišķi republikāņu vidū.

Zelenskis savā uzrunā paziņoja, ka Krievijas un Irānas sadarbība apdraud ne tikai Ukrainu, bet arī visus ASV sabiedrotos. Pret Irānu ir noskaņoti gandrīz visi ASV republikāņu politiķi.

“Ja Krievija neaizsniedz mūsu pilsētas ar artilēriju, tad mēģina tās iznīcināt ar raķetēm. Tai pat pietrūkst raķešu - Krievija ir atradusi līdzdalībnieku genocīda politikā, un tā ir Irāna. Irānas slepkavnieciskie droni, kas simtiem tiek piegādāti Krievijai, ir kļuvuši par draudu mūsu kritiskajai infrastruktūrai. Viens terorists tā atrod otru, lai karotu pret brīvo pasauli," sacīja Zelenskis.

Viņš pauda uzskatu, ka ir tikai laika jautājums, kad Krievija dos triecienus citiem ASV sabiedrotajiem, "ja mēs to neapturēsim tagad".

Zelenskis ieradās ASV uzreiz pēc riskanta frontes līnijas apmeklējuma Bahmutas pilsētā, kur pēdējos divus mēnešus notiek smagas kaujas starp Ukrainas un Krievijas spēkiem ar lieliem upuriem abās pusēs.


Esiet atbildīgi par komentāriem! Jūsu izteikumi nedrīkst būt pretrunā ar LR likumdošanu.
Portāls VS.LV nenes atbildību par komentāru saturu.
Lasīt visus komentārus

Atbilēt

Anonīmi komentāri

Pievienot

Rekomendējam



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.

Sabiedrība Atbalsta aizliegumu reklamēt alkoholisko dzērienu cenas vai atlaides

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija trešdien pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz Latvijā ieviest aizliegumu alkoholisko dzērienu audio un audiovizuālajās reklāmās reklamēt šo dzērienu cenas vai atlaides.

Sabiedrība CVK piedāvā uzlabot vēlēšanu zīmes. Kā tās izskatīsies?

Par vēlēšanu sistēmu sagatavošanu atbildīgā Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) norāda, ka pašreizējais biļetens ir problemātisks, jo tiek bieži pieļauta kļūda - kādu kandidātu neatbalstot, vēlētājs ievelk rombiņā mīnusu, nevis izsvītro vārdu.

Lasiet arī

Sabiedrība Noraida priekšlikumu kandidātu sarakstus iesniegt būtiski agrāk pirms vēlēšanām

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šodien noraidīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšlikumu partiju deputātu kandidātu sarakstus prasīt iesniegt ne vēlāk kā 120 dienas jeb četrus mēnešus pirms vēlēšanām.

Sabiedrība VDD komentē «TikTok» un «Telegram» iespējamu bloķēšanu Latvijā

Lēmumam par sociālo tīklu "TikTok" un "Telegram" iespējamu bloķēšanu ir jābūt politiskam, turklāt, lai šāds risinājums būtu efektīvs, par ierobežošanu būtu jāvienojas vismaz visām trim Baltijas valstīm, šādu vērtējumu vēstulē Saeimai paudis Valsts drošības dienests (VDD).

Sabiedrība Uz vienotā Sabiedriskā medija valdes locekļu amatiem izvirzīts 21 kandidāts

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) izsludinātajā konkursā uz pieciem topošās VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" (LSM) valdes locekļu amatiem otrajai kārtai izvirzīts 21 pretendents.

Sabiedrība Galīgajā lasījumā skatīs grozījumus valsts valodas stiprināšanai darba tirgū

Plānots, ka ar grozījumiem tiks aizstāvētas darbinieku tiesības, veicot darba pienākumus, izmantot valsts valodu un netikt diskriminētiem ar nepamatotām prasībām pēc svešvalodas zināšanām.