Okupācijas muzejs lēmis par padomju laika objektu iekļaušanu krājumā

Runājot par muzejam deleģēto uzdevumu saglabāt objektu fragmentus vai daļas atbilstoši krājuma vajadzībām, Okupācijas muzeja direktore uzsvēra, ka process nav noslēdzies, jo likums tieši nepasaka, cik ilgā laikā objektu fragmenti vai to daļas būtu jānogādā muzejā.

Viņa vērsa uzmanību, ka pašvaldības finansējuma pieprasījumu par objekta demontāžu un transportēšanu var iesniegt līdz 22.novembrim. Vība skaidroja, ka patlaban muzeja krājumā uzņemti 15 fragmenti, no kuriem daži ir no viena objekta.

"Ja mēs runājam par Ministru kabineta (MK) sarakstā esošajiem objektiem, tad astoņi muzejā jau ir nogādāti. Lielākie apjomi ir no Daugavpils, Rēzeknes un Liepājas," sacīja Okupācijas muzeja direktore, piebilstot, ka objekti atrodas speciāli šim nolūkam izveidotā slēgtā angārā ārpus Rīgas.

Viņa klāstīja, ka patlaban veidojas kolekcija, kura publiski izstādē vai kādā ekspozīcijā izvietota netiks, tomēr atsevišķi objekti var būt deponēti Latvijā akreditētiem muzejiem, piemēram, ja tiek veidotas tematiskas izstādes vai ārtelpu ekspozīcija, jo lielā apjoma dēļ šos objektus varētu būt grūtības izvietot telpās. Tāpat Vība atzīmēja, ka muzejā tapšanas procesā ir dokumentu kolekcija, kas satur informāciju par visiem demontējamiem objektiem.

Taujāta par demontēto objektu uzņemšanas krājumā kritērijiem, Okupācijas muzeja direktore norādīja, ka tie ir atbilstoši muzeja misijai, proti, pieminēt un atgādināt par 20.gadsimta divu okupācijas režīmu notikumiem, kas aptver vairāk nekā 50 gadu periodu. Atbilstoši muzeja stāstam un misijai tiek lemts par priekšmetiem, kas glabājami kā kultūrvēsturisks mantojums un pēcāk būtu izmantojams muzeja stāstā.

Viens no kritērijiem bijusi arī mākslinieciskā vērtība. Vība uzsvēra, ka kritēriji ir dažādi, tomēr muzejs izvēlējies un vēlas saglabāt tipoloģiski dažādus objektus.