Kur ir SOS poga: puse Latvijas pedagogu darbā saskārušies ar vardarbību (+VIDEO)

51% no Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības aptaujātajiem 2309 izglītības nozares darbiniekiem savā darba vietā personīgi ir saskārušies ar vardarbības gadījumiem vai ir bijuši šādas situācijas liecinieki. Turklāt divas visbiežākās atbildes bijušas, ka teju pusē vardarbības gadījumu agresija ir nākusi no izglītojamā (49%) vai no viņa vecāka (27%). Šādu neiepriecinošu situāciju uzrāda LIZDA martā veiktā aptauja.

Pēdējo divu gadu laikā ir notikuši vairāki uzlabojumi nacionālajā līmenī, kas sekmē vardarbīgu situāciju mazināšanu izglītības nozarē, tostarp grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka pienākumu pedagogiem, izglītības iestāžu vadītājiem, dibinātājiem reaģēt un sniegt atbalstu vardarbības gadījumā un arī atbildību vecākiem par informācijas nesniegšanu izglītības iestādei. Tomēr LIZDA joprojām saņem signālus no nozarē strādājošajiem par vardarbīgām situācijām, tostarp emocionālo vardarbību skolās un norādes, ka, neraugoties uz uzlabojumiem normatīvos, trūkst precīza algoritma un pieredzes vardarbīgu situāciju praktiskai risināšanai.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga uzsver: "Galvenā problēma ir tajā, ka skolas šajās situācijās bieži paliek vienas. Ir jānotiek daudz ciešākai starpinstitucionālajai sadarbībai. Tāpat ir jādomā par nopietnāku preventīvo darbu ārpus skolām, izglītojošiem pasākumiem ģimenēm, bērniem un vecākiem."

LIZDA ir vairākkārt uzsvērusi, ka izglītības iestādēs joprojām aktuāla problēma ir gan fiziskā, gan emocionālā vardarbība, kas ikdienā skar izglītības iestādes pedagogus, darbiniekus un izglītojamos. Pašvaldībām un izglītības iestādēm trūkst pārliecības vardarbības gadījumu risināšanas regulējuma piemērošanā praksē, kā arī bieži nav nosakāmas skaidras robežas tiesību, pienākumu un atbildības sadalījumam starp pedagogiem, vecākiem, pašvaldību, valsts institūcijām, kuriem, darbojoties vienotā sistēmā, būtu jānodrošina izglītojamo tiesību un interešu ievērošana, izglītojamo prasmju uzņemties pienākumus un atbildību veicināšana ikdienā.

Martā veiktā aptauja, kurā piedalījās 2309 respondenti no visiem Latvijas reģioniem un visām izglītības pakāpēm, uzrādīja, ka vardarbības apkarošanas jomā joprojām ir daudz darāmā. Vairums respondentu, kuri ir saskārušies ar vardarbību, par šo jautājumu ir informējuši savu vadību. Tāpat pārliecinošā vairākumā izglītības iestāžu iekšējās kārtības noteikumos ir paredzēta gan rīcība šādās situācijās, gan arī atbildība. Tomēr galvenais, kas pietrūkst, ir izpratne par šo procesu tālāko virzību un risinājuma rašanu.

Paši respondenti, atbildot par papildus risinājumiem, visbiežāk minējuši tādas atbildes kā:

Aktualizēt vecāku un bērnu pienākumus un palielināt atbildību (īpaši vecāku atbildību);

Preventīvais darbs no policijas, policijas iesaiste, dežūras skolās;

Semināru, izglītojošu lekciju organizēšana, metodiskie materiāli, filmas, lekcijas (par risinājumiem, sekām) darbiniekiem, vecākiem, skolēniem;

Tāpat minētas tādas atbildes kā:

Nodrošināt atbalsta personālu (īpaši psihologu un īpaši skolēniem ar speciālajām vajadzībām), atbalsta komandas vecākiem, skolēniem;

Aktīvāk aizstāvēt, atbalstīt pedagogus, skolas kolektīvu (juridiskās konsultācijas, "drošā persona", mentors, uzticības tālrunis, supervīzijas), izstrādāt pedagogu aizsardzības algoritmus;

Preventīvais darbs no pašvaldības, informācija no pašvaldības institūcijām, atgriezeniskā saikne (sociālais dienests, bāriņtiesa, izglītības pārvalde);

Starpinstitūciju sadarbība;

Izstrādāt rīcības algoritmu, kas reāli darbotos;

Rezultatīvs atbalsts no vadības puses, vadības loma skolas mikrovidē, vadības objektivitāte, (regulāras aptaujas kolektīvam, anonimitātes loma);

Neklusēt, bet operatīvi rīkoties, SOS poga;

Izolēt uz laiku vardarbīgās personas,t.sk., izslēgt no skolas vai tālmācībā izglītoties;

Sarunas ar vecākiem, skolēniem preventīvi, kopīgi pasākumi skolā.