• Olita,
  • Rita,
  • Vita
RUS
Meklēšana MeklēšanaRSSFacebookZiņu lente
Reklama.lv
RUS


Laika ziņas
Видео Video Reklama.lv Reklama.lv Facebook Facebook


CSP: Uzņēmēju noskaņojums arī septembrī negatīvs

Teksta izmērs Aa Aa
Sabiedrība
BB.LV 19:02, 30.09.2022

Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji arī 2022. gada septembrī ir negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.


Ilustratīvs foto.

Pēc CSP datiem, uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji ir negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās ceturto mēnesi pēc kārtas.

Vienlaikus, lai gan rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un apstrādes rūpniecībā, salīdzinot ar augustu, turpina samazināties, mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums ir nedaudz uzlabojies.

2022. gada septembrī noskaņojuma rādītājs mazumtirdzniecībā, pēc sezonāli koriģētiem datiem, bija mīnus 1,9%. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs palielinājies par vienu procentpunktu.

Statistikas pārvaldē norāda, ka, iestājoties rudenim, mazumtirdzniecībā raksturīga uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās, tāpēc, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar augustu, noskaņojuma rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,9 procentpunktiem, sasniedzot vērtību mīnus 2,6%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, samazinoties par 2,8 procentpunktiem, rādītājs noslīdējis līdz 3,5%.

Septembrī ir būtiski pasliktinājies degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar augustu, rādītājs samazinājies par 16,7 procentpunktiem un noslīdējis līdz mīnus 9%. Visoptimistiskākie septembrī bijuši uzņēmēji automobiļu tirdzniecībā (6,2%), kur noskaņojuma rādītājs ir tieši tāds pats kā iepriekšējā mēnesī. Savukārt automobiļu rezerves daļu pārdošanā, to apkopē un remontā noskaņojuma rādītājs pasliktinājies par 2,7 procentpunktiem un ir vienāds ar 0%.

Septembrī 23% mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt ierobežojošus faktorus saimnieciskajai darbībai, un tas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā augustā. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 27% un 17% mazumtirgotāju.

Statistikas pārvaldē norāda, ka mazumtirdzniecībā vienmēr aktuāla konkurence, tāpēc īpaši būtisks ierobežojošs faktors ir konkurence savā tirdzniecības sektorā. Septembrī to atzīmējuši 38% mazumtirgotāju, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā augustā. Vienlaikus 8% respondentu atzīmē, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte, bet 17% respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas. Šo respondentu īpatsvars, salīdzinot ar augustu, pieaudzis par septiņiem procentpunktiem.

Pakalpojumu sektorā 2022.gada septembrī, pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs bija negatīvs - mīnus 3,4%, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar augustu, ir pasliktinājies par trim procentpunktiem.

Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, visoptimistiskākie septembrī bija uzņēmēji, kas sniedz datorprogrammēšanas pakalpojumus (14,8%). Tiem seko kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšana, izplatīšana un demonstrēšana (10,7%). Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums fiksēts apsardzes pakalpojumu nodrošināšanas izmeklēšanas nozarē (- 19,7%), ūdens transporta pakalpojumos (- 18,1%), kā arī izdevējdarbībā (- 13,7%). Kopumā septembrī noskaņojums bija pozitīvs 12, bet negatīvs 18 pakalpojumu apakšnozarēs. Salīdzinot ar augustu, 22 apakšnozarēs noskaņojums ir pasliktinājies, bet uzlabojies astoņās.

Septembrī 32% pakalpojumu sektora respondentu nav izjutuši saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, to īpatsvars ir samērā stabils un kopš gada sākuma svārstās robežās no 32% līdz 36%. Vienlaikus 27% pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 19% - darbaspēka trūkums. Arī šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. Tāpat kā iepriekšējā mēnesī 9% pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija, bet 8% respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas. Šo uzņēmumu īpatsvars, salīdzinot ar augustu, pieaudzis par pieciem procentpunktiem.

Pēc sezonāli koriģētiem datiem, noskaņojuma rādītājs būvniecībā septembrī bija mīnus 17,2%, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir mazāk par 1,6 procentpunktiem. Septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, strauji pazeminājies būvuzņēmēju novērtējums gaidāmajai nodarbinātības attīstībai turpmākajos trijos mēnešos (par 21,2 procentpunktiem), savukārt pašreizējais kopējais pasūtījumu līmenis ir uzlabojies par 1,6 procentpunktiem. Noskaņojuma rādītājs septembrī samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs, bet vislielākais samazinājums ir inženierbūvniecībā - par 16,2 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti augustā visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums (norādījuši 40% respondentu), nepietiekams pieprasījums (26%), materiālu vai iekārtu trūkums (22%). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 21% un 14% respondentu, tostarp pārsvarā minēts būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums. Tāpat kā augustā septembrī 22% respondentu norādīja, ka pašreiz būvneicību neierobežo nekādi faktori.

Būtiskākie ierobežojošie faktori būvniecības apakšnozarēs ir darbaspēka trūkums, ko norāda attiecīgi 43% respondentu ēku būvniecībā un 44% inženierbūvniecībā, kā arī nepietiekams pieprasījums (specializētajos būvdarbos 27% respondentu).

Pēc sezonāli koriģētiem datiem, apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs septembrī bija mīnus 8,4%, kas ir samazinājums par 2,7 procentpunktiem salīdzinājumā ar augustu. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, noskaņojuma rādītāji būtiski samazinājušies divās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs - koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 3,7 procentpunktiem) un pārtikas produktu ražošanā (par 3,5 procentpunktiem). Savukārt uzņēmēju noskaņojums uzlabojies ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par diviem procentpunktiem) un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā (par trim procentpunktiem). Palielinājumu minētajās nozarēs galvenokārt ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks vērtējums par produkcijas pasūtījumu pašreizējo līmeni un gaidāmo ražošanas aktivitāti turpmākajos trijos mēnešos.

Apstrādes rūpniecībā noskaņojuma rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām septembrī, salīdzinot ar augustu, 14 nozarēs vērojams noskaņojuma rādītāja samazinājums, viena nozare ir bez izmaiņām, savukārt astoņās nozarēs uzņēmēju noskaņojums uzlabojies.

Statistikas pārvaldē norāda, ka 24% uzņēmēju apstrādes rūpniecībā septembrī nav izjutuši saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 33% un 23% uzņēmēju. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 17% respondentu. Minēti arī citi faktori, tostarp finansiālas grūtības (13%), ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem.

2022. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 90,83, (iepriekšējā mēnesī - 93,9).

Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā, un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju noskaņojuma rādītājā ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības noskaņojuma rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Lasīt visus komentārus (0)

Lasiet arī



ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Ar reģionālās nozīmes autobusiem deviņos mēnešos pārvadāts par 26,1% vairāk pasažieru

Latvijā ar reģionālās nozīmes autobusiem šogad deviņos mēnešos pārvadāti 15,89 miljoni pasažieru, kas ir par 26,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2021.gadā, liecina Autotransporta direkcijas publiskotā informācija.

Sabiedrība Forumā 5G Techritory parakstīs memorandus par ūdeņraža, metapilsētas un mikroshēmu tehnoloģiju attīstīšanu Latvijā

Tehnoloģiju forumā 5G Techritory, kas no 29.novembra līdz 30 novembrim norisināsies Rīgā, iecerēts parakstīt sadarbības memorandus par ūdeņraža tehnoloģiju attīstību, metapilsētas izveidi un Latvijas iespējām piedalīties mikroshēmu ražošanā, intervijā aģentūrai LETA sacīja foruma programmas direktors Neils Kalniņš.

Sabiedrība Otrdien diskutēs par reliģisko brīvību un daudzveidību

Otrdien, 29.novembrī, plkst.10 kafejnīcā "Paviljons Ziedoņdārzs" norisināsies diskusija "Reliģiju un konfesiju dialogs Latvijā" par reliģiju daudzveidību un to nozīmi sabiedrībā, informēja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) pārstāve Zane Jēkabsone.

Sabiedrība Rīgas siltuma siltumenerģijas tarifs pieaugs par 7,8%

AS "Rīgas siltums" siltumenerģijas tarifs no šodienas pieaugs par 7,8%, sasniedzot 183,86 eiro par megavatstundu (MWh), informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Lasiet arī

Sabiedrība Tavars: Jāmeklē risinājumi, kā stiprināt tautsaimniecību

Turpinot darbu pie jaunās valdības deklarācijas projekta, jāmeklē rsinājumi, kā stiprināt tautsaimniecību, intervijā Latvijas Radio sacīja politiskā spēka "Apvienotais saraksts" (AS) frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.

Sabiedrība Politologs: Šaubos, ka jaunā valdība būs ilglaicīga

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesors, politologs Juris Rozenvalds, šaubās, ka jaunā valdība būs ilglaicīga.

Sabiedrība Ar reģionālās nozīmes autobusiem deviņos mēnešos pārvadāts par 26,1% vairāk pasažieru

Latvijā ar reģionālās nozīmes autobusiem šogad deviņos mēnešos pārvadāti 15,89 miljoni pasažieru, kas ir par 26,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2021.gadā, liecina Autotransporta direkcijas publiskotā informācija.