Tukumā degušo puisi Rīgā tiesā par tīšu dedzināšanu; ir psihiska saslimšana

LTV rīcībā ir informācija, ka šim pašam vīrietim Rīgā turpinās tiesvedība par sveša īpašuma tīšu iznīcināšanu, to dedzinot. Šajā lietā ir tiesu ekspertīzes atzinums par psihisku saslimšanu. Tā gan ir tikai viena no versijām, un policija turpina izmeklēt vairākus notikušā pavedienus.

Par Normunda Kindzuļa dzīvību pašlaik cīnās Valsts apdeguma centra ārsti. Viņš guva ļoti smagus apdegumus nenoskaidrotos apstākļos Tukumā. Tikmēr Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā jau notikušas vairākas tiesas sēdes, kurās Normundu Kindzuli tiesā par sveša īpašuma tīšu dedzināšanu.

“Manā lietvedībā atradās krimināllieta pret Normundu Kindzuli, par notikumiem, kas risinājās 2019.gada nogalē, par Normunda Kindzuļa darbībām, kas saistītas ar svešas mantas tīšu iznīcināšanu, kas saistīta ar ļaunprātīgu dedzināšanu. Izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka viņš ir izdarījis šīs prettiesiskās darbības, tika konstatēts, ka piecus noziedzīgus nodarījumus,” informēja Rīgas Austrumu prokuratūras prokurore Katažina Careva.

“Tie ir sevišķi smagi noziegumi, par kuru krimināllikums paredz bargus sodus, brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem,” norādīja prokurore.

Visi dedzināšanas gadījumi notika Rīgā, Ķengaragā, 2019.gada beigās un 2020.gada sākumā. Neviens cilvēks necieta, cieta manta. Visās epizodēs lietots degšķidrums.

Normundu Kindzuli izdevās aizturēt pēc vienas no epizodēm un tika norīkota arī kompleksā stacionārā tiesu psihiatriskā ekspertīze.

“Tika konstatēts, ka viņam ir psihiski traucējumi, pamatojoties uz eksperta atzinumu, tika pieņemts lēmums virzīt lietu uz tiesu medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa noteikšanai,” stāstīja prokurore.

Pēc eksperta atzinuma tiesas sēdi pasludināja par slēgtu. Tādēļ prokurore nekādas detaļas izpaust nevēlas. Tiesai būtu jālemj arī par līdzekli, kā Kindzulim turpmāk ārstēt savu saslimšanu.

“Tas ir vai nu ambulatora ārstēšana, vai ārstēšana vispārēja tipa psihiatriskajā slimnīcā, vai specializētajā psihiatriskajā slimnīcā ar apsardzi. Eksperts ir norādījis, kādus rekomendē,” sacīja prokurore.

Līdz šim notika vairākas tiesas sēdes. Tajās izskanējis, ka Normunds esot medicīnas students. Dedzināšanu vīrietis atzina. Lieguma strādāt nebija.

Nodarījumu viņš “kopumā atzina, bet, ņemot vērā psihisko stāvokli, viņš nespēja saprast un vadīt”, stāstīja prokurore.

Kā iespējams, ka uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumiem dodas cilvēks, kuram tiesa tuvākajā laikā varēja piespriest pat piespiedu psihiatrisko ārstēšanu ar apsardzi, NMPD vadītāja Liene Cipule komentē īsi – dienests neko par to nav zinājis.

“Tie ir fakti, ko es uzzinu no jums! Un tā acīmredzot ir valstī noteiktā kārtībā, kādā var darba devējs, kā jebkurš cilvēks, kurš nav saistīts ar sensitīviem datiem, uzzināt. Es veicu pārrunas ar personāldaļas vadītāju, un mūsu rīcībā nebija ziņu, ka darbiniekam ir šādas problēmas. Un tiesiskā veidā mēs pie šīm ziņām tikt nevaram,” stāstīja Cipule.

Dienesta darbiniekiem ir jāiziet arī obligātā veselības pārbaude, un Normundam Kindzulim tā ļauj strādāt līdz nākamā gada augustam, kad būtu jāveic atkārtota pārbaude.