VK: mediķi par līdzvērtīgu darbu saņēma atšķirīgas piemaksas

Sabiedrība
LETA 10:41, 14.02.2021 0

Covid-19 pandēmijas sākumā mediķi par līdzvērtīgu darbu saņēma atšķirīgas piemaksas, pārbaudē secinājusi Valsts kontrole.

 
Foto: LETA

Valsts kontroles publiskotajā revīzijā "Piemaksu nodrošinājums ārstniecības personām un citiem veselības aprūpes sektorā nodarbinātajiem saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu" teikts, ka laika posmā no 2020.gada 1.marta līdz 31.maijam piemaksu nodrošināšanai ārstniecības personām un citiem veselības aprūpes sektorā nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un tā seku novēršanu Veselības ministrijai (VM) tika piešķirts finansējums, kas nepārsniedz astoņu miljonus eiro.

Revīzijā norādīts, ka, lai gan ārstniecības iestāžu vadītājiem bija pienākums pašiem lemt par piemaksu piešķiršanas kārtību, veicot darbinieku iesaistes novērtējumu, toreizējās veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) noteiktā kārtība un kritēriji piemaksu sadalei stacionārajās ārstniecības iestādēs nebija skaidri un saprotami definēti, tā pieļaujot interpretāciju.

To, ka slimnīcām nebija vienotas izpratnes, kā novērtēt nodarbināto iesaisti Covid-19 pacientu ārstēšanā vai Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā, to nodalot no pamatpienākumiem veltītā darba laika, apliecināja Valsts kontroles pārbaudes ietvaros veiktās slimnīcu aptaujas rezultāti.

"Tāpēc stacionārajās ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem par līdzvērtīgu ieguldīto darbu tika piešķirtas atšķirīgas piemaksas," secinājuši revidenti.

Piemēram, SIA "Liepājas reģionālā slimnīca", kurā tobrīd bijuši deviņi Covid-19 pacienti, piemaksas apmērs mediķiem nepārsniedza 127,9 eiro, turklāt 70% gadījumu nodarbinātie saņēma "mazo" piemaksu līdz 20 eiro mēnesī. Turpretī SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", kurā bijuši seši Covid-19 pacienti, piemaksa mēnesī sasniedza 973,5 eiro, un 54% gadījumu nodarbināto piemaksa bija robežās no 100 eiro līdz 200 eiro.

12 slimnīcas, uzskatot, ka tās neatbilst veselības ministra noteiktajiem kritērijiem, vai pārmērīga administratīvā sloga dēļ finansējumu piemaksu nodrošināšanai par darbu Covid-19 apstākļos nepieprasīja.

Valsts kontrolē atzina, ka Veselības ministrijā, Nacionālajā veselības dienestā un Slimību profilakses un kontroles centrā nodarbinātajiem tika noteiktas fiksētas piemaksas pie darba algas. "Lai gan šīm iestādēm tāpat kā slimnīcām bija pienākums veikt nodarbināto darba laika uzskaiti un piemaksu aprēķināt proporcionāli ieguldījumam Covid-19 jautājumu risināšanā, pārbaudē konstatēts, ka Veselības ministrija to neveica," atzina revidenti.

Valsts kontrolē arī atzina, ka savukārt Nacionālā veselības dienesta un Slimību profilakses un kontroles centra nodarbinātie uzskaitīja papildu pienākumiem patērēto laiku, tomēr tas neietekmēja aprēķinātās piemaksas apjomu, jo piemaksas tika noteiktas procentuāli no darbinieku pilnas slodzes mēnešalgas.

"NMPD izstrādātā piemaksu piemērošanas kārtība ir izsekojama un vērsta uz caurskatāmu, samērīgu un vienlīdzīgu piemaksu nodrošināšanu, jo dienests ir noteicis kritērijus piemaksas aprēķināšanai iestādē nodarbinātajiem atkarībā no to darba specifikas un iesaistes Covid19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā," piebilda revidenti.

Valsts kontrole aicina Veselības ministriju, nosakot piemaksu noteikšanas kritērijus, neradīt pārmērīgu administratīvo slogu ārstniecības un veselības resora iestādēm, vienlaikus nodrošināt kontroli pār rīkojumā noteikto kritēriju ievērošanu.

Vienlaikus Valsts kontrolē informēja, ka Veselības ministrija jau 2020.gada oktobrī tika informēta par šīs pārbaudes rezultātiem, aicinot ministriju ņemt tos vērā, lemjot par piemaksu noteikšanas nosacījumiem nākamajam periodam.

Veselības ministrijā atzina, ka pārbaudē Valsts kontrole ir atklājusi faktisko situāciju un iekļāvusi pēc nozīmes būtisku informāciju. Vienlaikus ministrijā informēja, ka 2020.gada novembrī, nosakot piemaksas, tika mazināts administratīvais slogs ārstniecības iestādēm, paredzot normu, ka iestāžu vadītāji aprēķina un

izmaksā piemaksas atbilstoši pienākumu apjomam vai slodzes daļai normāla darba laika ietvaros un tai atbilstoši aprēķinātajam atalgojumam, kurā nodarbinātais tika iesaistīts Covid-19 jautājumu risināšanā.

Подписывайтесь на Телеграм-канал VS.LV! Заглядывайте на страницу VS.LV на Facebook! И читайте главные новости о Латвии и мире!
Lasīt visus komentārus (0)


ARĪ KATEGORIJĀ

Sabiedrība Latvija plāno veikt iemaksu palestīniešu bēgļiem

Latvija plāno veikt iemaksu 17 000 eiro apmērā ANO Palīdzības un darba aģentūrā palestīniešu bēgļiem (UNRWA), aģentūrai LETA apstiprināja Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretāre Diāna Eglīte.

Sabiedrība Pārgalvīga elektroskrejriteņu vadītāju rīcība visbiežāk noved pie negadījumiem

Ar mērķi samazināt elektroskrejriteņu vadītāju pārkāpumu skaitu un traumatismu Valsts policija kopā ar Stradiņa slimnīcu un "Bolt" sākusi informatīvo kampaņu "Ātrākais, kā nonākt slimnīcā".

Sabiedrība Krievijas karš pret Ukrainu būtiski ietekmējis ES austrumu pierobežas reģionus

Krievijas pilna apmēra agresijas karš pret Ukrainu ir būtiski ietekmējis Eiropas Savienības (ES) austrumu pierobežas reģionus, secināts izvērtējumā par Krievijas agresijas kara ietekmi uz pierobežas reģioniem.

Lasiet arī

Veselība Abu Meri apšauba «Rīgas Dzemdību nama» atbilstību mūsdienu prasībām

Veselības ministrija (VM) ir vērsusies pie Rīgas pašvaldības, aicinot pašvaldību būtiski mainīt traumatoloģijas pacientu aprūpi Rīgā un apšaubot "Rīgas Dzemdību nama" atbilstību mūsdienu prasībām.

Sabiedrība Paliatīvās aprūpes pakalpojumus pacienti varēs saņemt dzīvesvietā

Valdība otrdien, 20.februārī, apstiprināja Paliatīvās aprūpes noteikumus, kas nosaka kārtību paliatīvās aprūpes organizēšanai, saņemšanai un finansēšanai, lai nodrošinātu jauna pakalpojuma - paliatīvā aprūpe pacienta dzīvesvietā ieviešanu.

Veselība Kā turpmāk finansēs veselības aprūpi? Uzzināsim pēc gada

Deputāti lēma nevirzīt izskatīšanai parlamentā iepriekš no 13.Saeimas pārņemto likuma projektu, ar kuru bija plānots ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpi Latvijā deklarētajiem iedzīvotājiem.

Sabiedrība Iedzīvotāji kā svarīgākās problēmas valstī izceļ inflāciju un veselības aprūpi

Gandrīz puse jeb 49% Latvijas iedzīvotāju par svarīgāko problēmu valstī uzskata cenu pieaugumu, inflāciju un dzīves dārdzību, liecina "Eirobarometra" 2023.gada rudens aptauja.