Jurašs komentējis Magoni un Osinovski attaisnojošo tiesas spriedumu

Politiķis izteicās, ka pirmās instances tiesas lēmums viņu neizbrīna. "Nebrīnos nevis tāpēc, ka es nebūtu pārliecināts par to, ka pierādījumu bija pietiekami, bet drīzāk no cita aspekta - vismaz pēdējos divus mēnešus gaisā virmoja dažādas runas un bija skaidrs, ka ļoti daudzi ietekmīgi vīri, kuru interesēs bija panākt šādu iznākumu, darīja visu iespējamo, lai šāds lēmums tiktu pieņemts," sacīja deputāts, piebilstot, ka tāpēc viņš ir bijis gatavs šādam iznākumam.

Jurašs gan atturējās konkretizēt, kas ir šie "ietekmīgie vīri" un viņu iespējamās darbības lietas ietekmēšanai.

Uzsverot, ka viņam patlaban nav zināma sprieduma motivācijas daļa, Jurašs akcentēja, ka, viņaprāt, šāda līmeņa lietas būtu jāskata tiesnešiem ar augstu profesionalitātes līmeni.

"Taču [lietu iztiesāja] Limbažu rajona tiesas tiesnesis Kārlis Jansons, kura darbība iepriekš novērtēta negatīvi un bijusi virkne pārkāpumu, un man tas vairo bažas, ka izpratne labākajā gadījumā bijusi nepietiekama. Ceru, ka tas nav iespējami saistīts ar citiem apstākļiem," norādīja deputāts.

Jurašs atgādināja, ka jau kopš lietas pirmssākumiem interese par šo to ir bijusi ļoti augsta, taču atbildīgo institūciju rīcības atsevišķās epizodēs neesot bijušas pietiekamas.

Politiķis uzsvēra, ka vēlas, lai lietais būtu objektīvs, tiesisks un pamatos iznākums, atgādinot, ka tieši šādiem mērķiem izveidota Ekonomisko lietu tiesa.

Kā ziņots, Vidzemes rajona tiesa Limbažos ceturtdien attaisnoja par kukuļošanu apsūdzēto bijušo LDz valdes priekšsēdētāju Magoni un Igaunijas uzņēmēju Osinovski.

Saskaņā ar apsūdzību 2015.gada vasarā Osinovskis Magonim nodevis aptuveni 500 000 eiro lielu kukuli saistībā ar uzņēmuma "LDz ritošā sastāva servisa" daudzmiljonu iepirkumu - vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Osinovskim piederoša uzņēmuma "Skinest Rail". Kriminālprocesu pirms nodošanas prokuratūrā izmeklēja KNAB.

Prokuratūra bija lūgusi tiesu abiem apsūdzētajiem piemērot četrus gadus ilgus cietumsodus. Prokuratūra Magonim prasīja piemērot arī mantas konfiskāciju, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa amatus valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās uz pieciem gadiem. Savukārt Osinovskim nekādi papildsodi netika prasīti.

Tāpat prokuratūra lūdza atzīt 499 500 eiro, kas tika konfiscēti, abus aizturot, par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā.

Osinovskis pēdējā vārdā tiesā kategoriski noraidījis izvirzīto apsūdzību un atkārtoti uzsvēris, ka viņš kā privātpersona samaksāja Magonim komisiju par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas Dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca" (DLRR) un "Krievijas Dzelzceļu".

Osinovskis apgalvojis, ka viņam nebija vēlēšanās un motīva maksāt Magonim par DLRR uzvaru konkursā, kurā DLRR jau bija uzvarējis un kuru Magonis nevarēja pat teorētiski ietekmēt, kaut vai tīri ekonomisku apsvērumu dēļ. Lokomotīves tika pārdotas par zemāko cenu un uz nomaksu, bet kopējā līguma summa pret uzņēmuma apgrozījumu bija nebūtiska un galu galā viņš kā akcionārs uzņēmuma operatīvajā darbībā neiesaistās.

Vienlaikus Osinovskis uzsvēris, ka situācija ar Krievijas līgumu ir pilnīgi pretēja. No Krievijas līguma bija atkarīgs, vai rūpnīca varēs nodrošināt savu darbību no apgrozāmajiem līdzekļiem, vai viņam kā akcionāram būs jāinvestē savi personīgie līdzekļi.

Tādēļ viņš personīgi bija ieinteresēts piesaistīt visus resursus, lai palīdzētu atjaunot Krievijas līgumu, kas bija apturēts uz sankciju laiku. Remonta pakalpojumi ir ar augstu rentabilitāti, līguma summa pārsniedz gada apgrozījumu un šis līgums deva iespēju viņam kā akcionāram neinvestēt savus personīgos līdzekļus rūpnīcā.

Lai Magonis pārstāvētu viņa intereses "Krievijas Dzelzceļā", Osinovskis maksāja komisiju.

Tāpat ziņots, ka toreizējā KNAB amatpersona, patreizējais Saeimas deputāts Jurašs 2016.gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai Magoņa un Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.

Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma tolaik Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.

Saistībā ar minēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski un prokuratūra viņam uzrādījusi apsūdzību par valsts noslēpuma apzinātā izpaušanu. Patlaban lietas izskatīšana turpinās pirmajā tiesu instancē.