Atvieglotas prasības diasporas mediķiem, kuri vēlas turpināt darbu Latvijā

Ja ārstniecības persona ar Latvijā iegūtu diplomu ir strādājusi profesijā ārpus Latvijas, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai Šveicē ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā, un vēlēsies turpināt strādāt Latvijā, personai būs jāiesniedz Veselības inspekcijā noteikti apliecinājumi par savu profesionālo darbību ārvalstīs. To varēs darīt arī attālināti, piemēram, atrodoties vēl ārpus Latvijas. Ja viss būs korekti, atgriežoties Latvijā, varēs uzreiz strādāt.

Ņemot vērā, ka līdz šim diasporas mediķiem bija jākārto tā saucamais "reģistra eksāmens", kas šo procesu apgrūtināja, ministrijas ieskatā, šīs izmaiņas kalpos kā pozitīvs impulss Latvijā atgriezties augsti kvalificētiem speciālistiem veselības aprūpes jomā.

Vienlaikus tiek pilnveidota arī kārtība rezidentu nodarbinātībai. Šobrīd rezidenti papildu noteiktajam studiju procesam strādā arī ārsta profesijā ārpus rezidentūras tajā pašā vai citā ārstniecības iestādē. Šī ir ierasta prakse, taču rezidentiem nav iespējas papildu strādāt savā izvēlētajā specialitātē.

Otrdien valdība lēma, ka sākot ar trešo studiju gadu rezidentam būs iespēja strādāt attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista vadībā. Reģistra dati liecina, ka 2019.gada septembrī 1539 no 1869 rezidentiem ārpus rezidentūras studiju programmas apguves bija papildu nodarbināti kā ārsti.

Turpmāk viņi varēs strādāt arī savā izvēlētajā specialitātē, piemēram, anestezioloģijā. Šis būtu arī viens no papildu instrumentiem, lai jauno speciālistu piesaistītu topošajai darba vietai - strādājot jau šajā laikā tiek iepazīta darba vide un radīta saikne, kas pēc tam var veicināt vēlmi konkrētajā ārstniecības iestādē palikt strādāt pēc rezidentūras beigām.

Savukārt, lai mazinātu veselības aprūpes nozares reglamentēto profesiju sadrumstalotību, būs apvienota zobārstniecības māsas un zobārsta asistenta profesiju vienā profesijā - zobārsta asistents. Šī norma stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu".

Jau līdz šim ir pilnveidots un apstiprināts zobārsta asistenta profesijas standarts, kā arī notiek darbs pie izglītības programmu pilnveides, lai jau nākošajā studiju gadā varētu uzsākt realizēt apmācību atbilstoši jaunajam standartam. Esošās zobārstniecības māsas var turpināt darbu un brīdī, kad veiks pārreģistrāciju, tiks mainīts arī profesijas nosaukums. Novērst profesiju sadrumstalotību nozarē bija arī viens no Valsts kontroles ieteikumiem, atzīmē ministrijā.

Tāpat, pārņemot Eiropas direktīvu, noteikts pārbaudes periods personām, kuras ārsta vai māsas izglītību ieguvušas ārzemēs, bet bez noteikta darba stāža vēlas strādāt Latvijā. Attiecīgi, ja personai ārzemēs trūkst darba pieredzes konkrētajā profesijā, Latvijā būs noteikts periods līdz trīs gadiem, kura laikā persona varēs strādāt ārstniecības iestādē konkrētas sertificētas personas uzraudzībā.

Vai šāds pārbaudes periods ir piemērojams, kur cilvēks varēs strādāt un kādus pienākumus veikt, noteikts Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija vai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība.

Savukārt lēmumu par to, vai persona var patstāvīgi sākt strādāt Latvijā, pieņems minētās organizācijas un ārstniecības persona, kura uzraudzībā persona strādāja. Kā norāda ministrijā, konkrētajai personai ir jāzina latviešu valoda, tāpēc šī norma nebūs piemērojama ārvalstu pilsoņiem bez latviešu valodas zināšanām, kuri vēlas strādāt Latvijā.

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā kopējais ārstu skaits Latvijā saruka par 236 jeb 3,6%, tādējādi kopumā gada beigās valstī bija 6332 ārsti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Tikmēr ģimenes ārstu daudzums pērn palielinājies par 2%. 2019.gada beigās Latvijā bija reģistrēti 1370 ģimenes ārsti, no kuriem tikai viens nebija praktizējošs mediķis. Tikmēr aizpērn Latvijā kopumā bija 1342 ģimenes ārsti.

Par 12,9% pieaudzis ārstu-speciālistu skaits - no 4396 aizpērn līdz 4962 pērn. Sarucis nepraktizējošo mediķu īpatsvars. Ja aizpērn kopumā 95 ārsti speciālisti bija nepraktizējoši, tad pērn - 78.